Jautāta par karjeru pie Levita, prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējas jautājumos Pinto kā tās izbeigšanās iemeslu minēja vienu piemēru. 2019. gada novembrī Valsts prezideta kanceleja saņēmusi vēstuli no vairākiem vecākiem, kuri audzina bērnus ar funkcionālās attīstības traucējumiem. Viņi vēstulē lūdza prezidentu palīdzēt. "Tajā brīdī es saņēmu norādi atrakstīties," 23. maija raidījumā sacīja Pinto. Jautāta, kas deva šādu norādi, viņa atbildēja, ka tas bijis kancelejas vadītājs, proti Andris Teikmanis. Pinto stāstīja, ka tomēr pārliecinājusi Levitu tikties ar šīm ģimenēm, kas beigās bijis "saviļņojošs notikums".
Prezidenta kancelejā "atrakstīšanos" noliedz. "Vēlos norādīt uz kancelejas faktisko reakciju, sadzirdot vecāku izmisumu," raksta Teikmanis, reaģējot uz Pinto teikto radījumā.
Levita kancelejā notikumus atceras citādāk
2019. gada 29. novembrī Valsts prezidenta kancelejā saņemta Levitam adresēta vēstule no 10 vecākiem, kuri audzina bērnus ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vai smagiem kustību traucējumiem. Vecāki lūguši Valsts prezidentu izprast problēmu pēc būtības un rosināt pārmaiņas valsts attieksmē vairākos jautājumos: sākt darbu pie asistentu jautājuma sakārtošanas, aprūpētāju pakalpojuma izveides, strādāt pie vecāku izdienas pensijas, kā arī sākt darbu pie dienas centru izveides un apzināties, ka ir jāizglīto sabiedrība, lai tā pieņemtu visus bērnus un tos nedalītu grupās.
Teikmanis norāda, ka kanceleja nolēma "savest kopā" visas iesaistītās puses un klātienē izrunāt vecāku iezīmētos problēmjautājumus. 2019. gada 6. decembrī Prezidenta kancelejas telpās notika tikšanās, kurā piedalījās Teikmanis, Pinto, Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte un kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, vecāku vēstules autori Dace Voitkeviča, Sanda Muižniece, Vineta Grigāne-Drande, Anete Bendika un Evita Rozentāle, kā arī Labklājības ministrijas pārstāvji un Rīgas domes Sociālās pārvaldes Sociālo pakalpojumu sektora ģimenēm un bērniem pārstāve.
Iesaistītās puses pārrunājušas jautājumus par valsts finansējuma palielināšanu asistentiem un par asistentu sistēmas sakārtošanu kopumā, kā arī apspriedušas to, kas izdarāms bez papildu valsts finansējuma, proti, samazinot vecākiem radīto birokrātisko slogu. Tika arī iezīmēti konkrēti risinājumi situācijas uzlabošanai, norāda kancelejā, noliedzot Pinto apgalvojumu.
Vecāki tikšanos neatminas, resori gan
Raidījums "Kas notiek Latvijā?" uzrunāja vecāku pārstāvi Aneti Bendiku, jautājot, kā vēstules autori atceras tā laika notikumus. Bendika e-pastā norādīja, ka precīzi tolaik spriesto netceras. "Godīgi sakot, man grūti atcerēties, pēc tam ar Labklājības ministriju mēģinājām darba grupās uzlabot asistentu atalgojumu sistēmu. Naudas, protams, nav, ar visu to, ka papildu līdzekļus piešķīra."
Labāka atmiņa bija Rīgas domes Labklājības departamentā. Ar preses pārstāvja Uģa Vidauska starpniecību domē norāda, ka saņēmuši Valsts prezidenta kancelejas aicinājumu piedalīties sanāksmē. Domes atbildīgajā departamentā atminas, ka tikšanās laikā vecāki vērsa uzmanību galvenokārt uz grūtībām saistībā ar valsts budžeta līdzekļiem finansētā asistenta pakalpojuma pašvaldībā saņemšanu, proti, lai saņemtu šo pakalpojumu, vecākiem pašiem jākļūst par bērnu asistentiem. Apspriesta arī neatbilstošā samaksa un pakalpojuma apjoms, nesamērīgā atskaitīšanās kārtība. Labklājības ministrijas pārstāvji atbildējuši uz vecāku pārstāvju jautājumiem, kā arī informējuši par plānotajām izmaiņām pakalpojuma saņemšanas kārtībā. Savukārt Rīgas pašvaldības departamenta pārstāve minēja pieprasītākos sociālos pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā.
Vidauskis norāda, ka šogad situācija sociālo pakalpojumu jomā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgā ir būtiski mainījusies. No valsts budžeta līdzekļiem finansētā asistenta pakalpojuma pašvaldībā saņemšanas kārtība ir uzlabota, kas būtiski palielināja pakalpojama saņēmēju skaitu Rīgā. Rīgas pašvaldībā ir ieviesti jauni sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, ieviesta vaučeru sistēma atsevišķiem pakalpojumiem, kas ļauj pakalpojumus izmantot lielākam personu lokam, vecākiem ir lielākas iespējas iesaistīties darba tirgū, kā arī sociālie pakalpojumi nodrošina bērnu fizisko, emocionālo un sociālo aprūpi atbilstoši bērnu vajadzībām.
Departaments norāda, ka darbs pie sociālo pakalpojumu pilnveides bērniem ar funkcionāliem traucējumiem turpinās un tas ir viena no sociālās jomas prioritātēm.
Savukārt Labklājības ministrijā norāda, ka pēc prezidenta iniciētās tikšanās tādas ar vecākiem rīkotas arī vēlāk – 2020. gadā un 2021. gadā. Šajās tikšanās reizēs ministrija, izprotot ģimeņu vajadzības, vecākiem sniegusi informāciju par pieejamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai, kā arī skaidrojusi par plāniem atbalsta pakalpojumu pilnveidošanā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Tikšanās gan neesot tikušas protokolētas.
Ņemot vērā to, ka gan vecāku vēstulēs, gan tikšanās sarunu laikā īpaši uzsvērta informācijas pieejamība par valsts sniegto atbalstu funkcionālo traucējumu un invaliditātes seku mazināšanai, ministrija regulāri savā mājaslapā informē par atbalstu iespējām. Ministrija arī uzskaita programmas, kas vecākiem, kuri audzina bērnus ar funkcionālajiem un cita veida traucējumiem, tagad ir pieejamas, gan par valsts finansējumu, gan pateicoties Eiropas fondu atbalstam. Piemēram, ģimenēm ir pieejams atelpas brīža pakalpojums – 30 diennaktis gadā, kad par bērnu parūpējas speciālisti. Dienas aprūpes centra pakalpojums visiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumi – piemēram, psihologa, logopēda un citu speciālistu pakalpojumi, reitterapija u.c. konsultācijas un pakalpojumi. Tāpat ir pieejams aprūpes pakalpojums dzīvesvietā tiem bērniem ar invaliditāti, kuriem ir noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība un kuru vecāki mācās vai strādā.
