Aši no skolēnu vidus izraugot jauniešus, godu saimniece Vija Kudiņa dod kādam rokās bļodu ar biezpienu, kādam mīklas rulli. Te top pašu gatavotas asuškas vai kļockas un krapavnīki – visvienkāršākie un visgaršīgākie senie latgaliešu ēdieni.
"Te jau kā kurai saimniecītei tie krapavnīki sanāk – kādai lielāks, kādai mazāks, tāpat kā tā kļockeņa. Cik tai saimniecei devīga roka," teica saimniece.
"Mūsu babeņas (vecmāmiņas) vienmēr ir bijušas taupīgas, faktiski visos laikos taupība tika uzskatīta par cilvēka bagātību. Ja tu spēj taupīt uz ēdienu, tad arī tā bagātība būs mājās. Tad nu tos pašus pīrādziņus, kuri ir palikuši pēc kādiem svētkiem neapēsti, pārlēja pāri ar sviestiņu un krējumu, kas bija pie rokas. Un tā sanāca jauns ēdiens. Vienreiz tā paēda un otrreiz jau speciāli gatavoja," darbīgajiem jauniešiem Vija stāstīja par kļocku izcelsmi.
Tāpat svarīgi saglabāt senās vecmāmiņu radīto ēdienu garšas un receptes. Tā ir autentiska senču piederības sajūta, kas nav jāaizmirst, uzsvēra Vija.
"Kamēr vēl tās senās saimnieces ir dzīvas, receptes ir jāpieraksta. Jo es jūtu, ka jauniešiem jau arī, nu cik tad var gramstīties pa pasauli, atgriežas tā interese un vēlme uz to, ko babeņa gatavoja.
Galvenais gatavot pašiem, jo tur ir tā pievienotā vērtība. Tur ir tā mīlestība, tās domas – es gatavoju savējiem, es gatavoju sev. Pat ja tu padalies ar maizes gabaliņu, tur arī ir spēks, varēšana un gribēšana," sacīja godu saimniece.
Jauniešiem, kas piedalījušies Vijas meistarklasē, garšo viss, ko paši pagatavojuši.
Vijai, kas pabijusi par godu saimnieci neskaitāmās viesībās un prot dažādas smalkas lietas pagatavot, vismīļākais un visgaršīgākais tomēr esot visvienkāršais ēdiens ar bērnības garšu.
"Viss vienkāršais, kas pie rokas un ko Dieviņš ir devis. Kādreiz gribas vienkārši piena zupiņu, tādu kādu mammīte gatavoja. Kādreiz gribas vienkārši vārītus kartupeļus ar mizu un linsēklu eļļu un sālītu gurķīti klāt.
Organisms no bērnības tā pieradis, ka bez rudzu maizes nevar. Pat ja esi paēdis ķīniešu restorānā vai kārtīgu picu, vienalga vakarā gribās rudzu maizes šķēlīti nogriezt, pakaisīt ar sāli un ar aukstu pienu paēst. Tad ir kārtīgs dienas noslēgums," sacīja Vija Kudiņa.
Redzēt, kā top Vijas gatavotā rudzu maize, un pašiem pielikt roku tās pagatavošanā var, iebraucot Maizes muzejā Aglonā. Tur šis maizes un latgaļu ēdienu stāsts ir vēl bagātāks. Ar dziesmām, dejām un rotaļām, un piesātināts ar enerģijas pilnās un dzīves gudrās Vijas Kudiņas īpašo viesu uzņemšanas atmosfēru.