Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti" jau daudzu gadu garumā ir sekojis līdzi Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves nedienām. 2002.gadā Olainē viesojās LTV raidījuma filmēšanas grupa ar žurnālistu Sandiju Semjonovu priekšgalā – jau toreiz tika runāts par to, ka bīstamo atkritumu izgāztuves teritorija ir jāattīra un jāsakopj. Vecie baseini, kur bija izgāzts toksiskais šķidrums bija cauri un ķīmisko vielu kokteilis neapturami sūcās zemē, piesārņojot gruntsūdeņus.
Jau toreiz veiktās analīzes liecināja, ka zemē iesūkušās vielas tūkstošiem reižu pārsniedz pieļaujamās normas. Ātrums, ar kādu piesārņojums katru gadu zem zemes plūst prom no baseiniem, ir 40 – 60 metri gadā. Ķīmiskos atkritumus te līdz astoņdesmitajiem gadiem izgāza kādreizējie uzņēmuma "Olainfarm" priekšteči. 2014.gada novembrī ķīmisko atkritumu baseinu tuvumā vēl degunā sitās nepatīkams aromāts, arī kakls tika kņudināts un šī vieta noteikti nebija pati veselīgākā vieta, kur cilvēkiem uzturēties.
Pagājušajā gadā VVD izsludināja iepirkumu sanācijas darbiem. Tā kā konkursa rezultātus, kurā uzvarēja Akcija sabiedrība "BAO" uzņēmums "VentEko" apstrīdēja, dienesta atbildīgas amatpersonas atzina – visticamāk, teritorijas sakopšana nenotiks, jo jauna iepirkuma izsludināšanai trūkst laika un Latvija zaudēs sešus miljonus eiro Eiropas fondu finansējumu. "Mēs esam ļoti sašutuši, jo bija iespēja šo teritoriju attīrīt, viss jau bija nokārtots, bet tomēr nevar attīrīt tikai kaut kādu papīru cīkstiņu dēļ – papīrs ir simts reizes svarīgāks par cilvēka veselību," tā 2014.gada 29.novembrī raidījumam "Vides fakti" sašutumu pauda Vides aizsardzības kluba (VAK) viceprezidente Elita Kalniņa.
Tomēr viss neizrādījās tik traki, kā sākumā šķita. 2015. gads ieies vēsturē ar to, ka šī teritorija beidzot tiek sakopta. Jāatgādina, ka ķīmiskos atkritumus šeit sāka izgāzt jau 1973.gadā – tas ir 42 gadus atpakaļ.
Aptuveni gadu Olainē ir noritējuši attīrīšanas darbi. Bīstamo atkritumu izgāztuves teritoriju tagad vairs nevar pazīt. Šeit tiek stādīti koki un skatam paveras sakopts lauks. "Tas izdevās tieši tā, kā izdevās vardītei, kura iekrita krējumā. Viena vardīte noslīka, bet otra ķepurojās, kamēr sakūla sviestu un izleca. Mēs nenolaidām rokas, turpinājām ķepuroties. Arī no uzņēmēju puses sastapām sapratni un pretimnākšanu un tā arī viss sanāca," gandarīju pauda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.
Attīrīšanas darbus iepirkuma kādreizējie konkurenti "BAO" un "VentEKo" veica kopā kā partneri. Ja nebūtu vienojušies, visticamāk, neviena no kompānijām netiktu pie peļņas. "Manā uztverē, tā ir vēsture un tas vairs nav svarīgi. Šajā gadījumā pats svarīgākais ir, ka šo darbu izdarīja kvalitatīvi," pavēstīja SIA “VentEko” valdes loceklis Mareks Bažovskis.
Rezultātā teritorija attīrīta trīs hektāru platībā, savāktas 104 tonnas piesārņotu būvgružu, attīrīti 111 tūkstoši kubikmetru gruntsūdeņu un dauzi tūkstoši kubikmetru piesārņotas grunts. Kopējās darba izmaksas sasniedza 6,7 miljonus eiro, no kuriem 70% sedza Eiropas Savienība (ES). Sanācijas darbi vienmēr ir bijis dārgs prieks. "Mēs labi zinām, ka par tonnu sadzīves atkritumu noglabāšanu mēs maksājam apmēram 15-20 eiro plus vēl dabas resursu nodokli. Bet šeit ir līdzīga summa par kilogramu, tādēļ, vispirms ir jāsāk domāt no otras puses – neradīt šādus bīstamus atkritumus," sacīja Latvijas atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere.
Lai gan šobrīd Olaines bīstamo atkritumu izgāztuve no virspuses izskatās pilnībā sakopta, zemes dzīlēs un apkārtējās teritorijās problēmas vēl ir gana nopietnas. "Tas ir tikai pirmais solis kopējās teritorijas attīrīšanā, jo blakus atrodas "Biolar" ķīmisko atkritumu izgāztuve, un būsim godīgi - mēs pašlaik esam attīrījuši avotu, bet neesam tikuši līdz kodolam, kurš areālā ir aizgājis prom. Es ceru, ka darbi turpināsies, lai mēs būtu gandarīti līdz galam," sacīja Olaines mērs Andris Bergs.
"Šī ir pirmā kārta. Ar šo kārtu mēs noņēmām gruntsūdeņu piesārņojuma barotāju. Attiecībā uz turpmāko, tālāk visu izšķirs monitoringa rezultāti un tas, kas īsti notiek ar piesārņojumu un tad varēs lemt, ko darīt tālāk un vai darīt tālāk," piebilda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.
Turpmākos 30 gadus VVD kontrolēs apkārtējo gruntsūdeņu kvalitāti. Piesārņojums, kas desmitu gadu laikā ir aizmigrējis prom no šīs vietas, atrodas dziļi zemē un šobrīd draudus apkārtējiem iedzīvotājiem nerada un ir cerības, ka daba pati ar to tiks galā. Ja nē, būs vajadzīga cilvēka iejaukšanās.
Saules stariņš šobrīd sācis mirdzēt arī pār Inčukalna Gudrona dīķiem, kur nolemts lauzt līgumu ar sanācijas darbu veicējiem, kas pieprasa papildu finansējumu. Arī tur, tāpat kā Olainē, vienmēr ir bijis svarīgs termiņš, līdz kuram darbi ir jāpabeidz. Pretējā gadījumā pastāv risks zaudēt Eiropas finansējumu. "Mēs esam beigu posmā konsultējoties ar Eiropas Komisiju (EK) par projekta izmaiņām, kas dod iespēju pēc iespējas vairāk ietaupīt valsts naudu un izmantot ES struktūrfondus. Ir cerības, ka mēs varētu atgūt līdz 20 miljoniem par izdarītajiem darbiem līdz šim gadam un nākamajā periodā jau izmantot 2014. – 2020.gada finanšu resursus, pārdalot atsevišķas iepriekšējās programmas un novirzot līdzekļus Inčukalna gudrona dīķu pabeigšanai," sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
Tas parāda, ka Eiropā nestrādā tikai burta kalpi un vienmēr ir iespējamas izņēmuma situācijas.
Tikmēr Olaines bijušās atkritumu izgāztuves vietā raidījums "Vides fakti" kopā ar vides organizācijām līdzās amatpersonām iestādīja arī savu vītolu, kas cerams te augs vēl ilgi. "Laikam precīzi gadu atpakaļ mēs te bijām. Te bija šausmīgi, mums palika slikti no tā, kāds te bija gaiss. Tagad ir tāda sajūta tā kā bērna izlaidumā. Kaut kāds dzīves posms ir noslēdzies, arī šī vieta ir attīrīta, lai gan jāsaka atklāti, pirms gada neticēju, ka tas notiks," atzina VAK viceprezidente Elita kalniņa.
Tagad Olaines Bīstamo atkritumu izgāztuves vietā tiek sēta zālīte. Jācer, ka arī pārējās piesārņotās teritorijas Latvijā, kādu kopš Padomju laikiem nav mazums, tuvāko gadu laikā tiks savestas kārtībā.
