Diedelēšanu sunim var iemācīt kā pats saimnieks, tā mājās sanākušie viesi. Tāpēc arī ciemiņus vienmēr nepieciešams instruēt, ka suni barot nedrīkst. Turklāt tas, kas stāv uz galda, bieži vien ir sunim ļoti neveselīgs vai pat veselībai ļoti kaitīgs.
"Diedelēšana ir ne tikai ne pārāk patīkams ieradums, bet arī neveselīgs ieradums. Sunim, kad viņš zina, ka būs ēdiens, tāpat kā cilvēkam sāk darboties kuņģa sula. Kuņģa sulai nav diedelēšanas režīms. Režīms ieslēdzas tā, lai sagremotu pilnu kuņģi ar ēdienu, bet iedodam mēs nedaudz. Kuņģa sula to sagremo, bet visu pārējo gremo kuņģī no iekšpuses. Tas nekādā veidā nevar būt veselīgi," sacīja Latvijas Kinoloģijas federācijas instruktors Ivars Lielpēteris.
Ja tomēr diedelēšana jau ir sākusies, tad no šī kaitinošā un neveselīgā paraduma suni var visai vienkārši atradināt. "Ja jūs esat sākuši dot, tad vienkārši beidziet dot. Nereaģējiet. Suns staigās, staigās, staigās un vienā brīdī sapratīs, ka tas ir bezjēdzīgi. Tas ir tas, kas man suņos patīk. Atšķirībā no cilvēkiem, suņi nekad neko nedara bezjēdzīgi," pauda Lielpēteris.
Ir vēl viena pieeja, kā suni atradināt no šādas problēmas. "Ja jums nepatīk tas, ko suns dara, jums vajag izdomāt, ko jūs gribiet, lai viņš dara. Nestāstiet viņam – nelec, nediedelē. Lai viņš iet savā vietā, lai viņš iet apsēžas, lai viņš noguļas. Sunim būs skaidrs, kas viņam jādara, ko cilvēki no viņa grib," skaidro Lielpēteris.
Ja par komandas izpildi suns vēl saņems uzlavas un kārumu, viņš būs ļoti priecīgs pasēdēt malā, kamēr pārējie pie galda ēd. Tomēr reizēm gadās, ka suns kaut ko no galda nočiepj. "Ja suns ir kaut ko nozadzis un jūs to neesat redzējis, tad nākamreiz esat uzmanīgāki. Sunim neko nevar aizrādīt par to, kas ir noticis kaut kad. Aizrādīt var tikai tagadnē," pauda Lielpēteris.
Tāpēc visdrošākais būtu neatstāt ēdienu sunim pieejamā vietā, tad arī problēmu ar nočiepšanu nebūs.
