Čiekuru žāvēšanas nepārtrauktais process aizņem deviņas stundas, tomēr darbinieki uzrauga, vai visi čiekuri ir atvērušies. Tie, kas slinkāki, procesu iziet vēlreiz. Iegūtās sēkliņas tiek sabērtas auduma maisos ar norādi, no kuras priežu sēklu plantācijas tās nākušas.
Rendas kaltē nonāk materiāls no visas Latvijas rietumu zonas. Iegūto sēklu apstrāde un dīdzības pārbaude notiek Kalsnavas sēklkopības iecirknī. Tur tiek uzglabātas arī sēklu rezerves.
"Nav liela raža; ja citus gadus kaltējām pa 600–700 hektolitriem, tad šogad esam izkaltējuši ap 180," pastāstīja “LVM Sēklas un stādi” Kurzemes sēklkopības iecirkņa vadītājs Dainis Ābols.
Priedes un egles sēkliņas ir ļoti līdzīgas, kā tās atšķirt? Ja rūpīgi atdala sēkliņu no lidspārniņa, tad var redzēt, ka eglei galā paliek tāda kā karotīte, savukārt priede savu sēkliņu glabā tādās kā knaiblītēs.
Lai no sēkliņas izaugtu kvalitatīvs un izturīgs koks, ieguldīts ilgu gadu selekcijas darbs. Latvijā selekcionēšanu aktīvāk sāka pērnā gadsimta 60. gadu sākumā. Tolaik Padomju Savienības mērogā Latvija bija no pirmajām, kas šai nozarei pievērsās nopietni, veidojot arī sēklu plantācijas.
Šobrīd viss priedes stādāmais materiāls, kas tiek izmantots mežu atjaunošanā Latvijā, ir izaudzēts sēklu plantācijās, kurās iegūst sēklu jau no atlasītiem labākajiem kokiem.
Viena no šādām plantācijām atrodas Kurmālē. "No lielām priedēm, kuras ir šeit augušas, tiek atlasīti mātes koki, paņemti potzari, sapotētas. Tad Kalsnavas kokaudzētavā kādus divus trīs gadus audzētas, pēc tam atvesti uz šejieni un iestādīti," stādāmā materiāla atlases procesu iezīmēja Kurmāles priežu sēklu plantācijas pārzine Laila Raituma.
"Šobrīd notiek materiāla nomaiņas process jeb mēs tos saucam par kloniem, tātad šo priežu potēto kopiju nomaiņas process. Tagad tiek izmantots jaunāks materiāls, kas ir no jauna pārbaudīts, par kuru mēs zinām, ka tas ir [..] vienu pakāpi labāks nekā tas, kas tur bija vēsturiski," stāstīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Āris Jansons.
Latvijā meži tiek atjaunoti ar Latvijā iegūtu sēklu materiālu, turklāt konkrētā Latvijas reģionā iegūtā sēkliņa gluži kā Sprīdītis pēc izceļošanās kā stāds atgriežas reģionā, no kura nācis, tēlaini sakot, – pārnāk mājās.
Lai arī šķiet, ka Latvija nav liela, koks pierod, piemēram, pie Kurzemes klimatiskajiem apstākļiem un nejutīsies labi Latgalē.
Darbs pie selekcijas turpinās nepārtraukti. "Zinātne nodarbojas ar vairākiem jautājumiem: viens ir kontrolētā krustošana ar mērķi savstarpēji sakrustot tos labākos un starp viņu pēcnācējiem atrast kaut ko vēl labāku, otrs tāds specifiskāks aspekts, kam mēs pievēršam uzmanību pēdējos piecus septiņus gadus, ir noturība pret dažādām slimībām," norādīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Āris Jansons.
Šobrīd priedes sēklu rezerves sasniegušas teju 5 tonnas, tā nodrošinoties uz vairāk nekā 15 gadiem.
