Latvijā strauji izzūd bioloģiski vērtīgi zālāji

Pirms 100 gadiem 30% procentus Latvijas zemes aizņēma bioloģiski vērtīgi zālāji. Tagad atlikuši vien 0,7%, turklāt to skaits aizvien sarūk. Lai mācītu zemniekus, kā pazīt un pareizi apsaimniekot vērtīgos zālājus, Vecumniekos tika organizēts seminārs. 

Dabiskie zālāji nepieciešami, lai saglabātu ne tikai Latvijas ainavu, bet arī augu sugu daudzveidību, kas ir viens no priekšnoteikumiem, piemēram, augstvērtīga medus ieguvei.

Dabiskie zālāji Latvijas teritorijā apzināti apmēram 60 000 hektāru platībā, bet lai saglabātu dabas daudzveidību, bioloģiski vērtīgajiem zālājiem vajadzētu būt vismaz 100 000 hektāru platībā.

Sākot ar šo gadu, bioloģiski vērtīgo zālāju vērtēšanai plānots Eiropas Savienības (ES) atbalsts, bet cerības atrast jaunas platības neesot lielas.

Biotopu eksperte Rūta Sniedze-Kretalova stāsta, ka tas ļoti grūti ir prognozējams.

“Liela daļa no tiem, kas ir bijuši bioloģiski vērtīgie zālāji, visticamāk, ka nebūs vairs, neatbildīs šim statusam. Ja būtu laiks, tad jau mēs arī tādus, sliktā stāvoklī esošus, varētu pa krūmmalām sameklēt, bet tas ir ļoti atkarīgs no tā, cik būs iespējas,” stāsta eksperte,

Bioloģiski vērtīgos zālājus apdraud gan teritorijas atstāšana novārtā, gan intensīva lauksaimniecība. Lai apmācītu zemniekus, kā atpazīt un pareizi apsaimniekot vērtīgos zālājus, Vecumniekos tika organizēts  seminārs, uz kuru lielākoties bija sanākuši bioloģisko saimniecību saimnieki, kas biotopiem nodara vismazāko kaitējumu.

Saimniecības “Mežapurviņi” pārvaldnieks Uldis Daube spriež, ka “tādai saimniecībai, kam ir lopiņi, es domāju, ka nav problēmas izpildīt [apsaimniekošanas prasības], jo,  cik es saprotu, tad vissvarīgākā ir tā ganīšana”.

Saimniecības “Ozoli” saimnieks Andris Kalniņš arī uzskata, ka bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošana “nav galvassāpes”. “Vispār jau jārunā ir par lauksaimniecības politiku Latvijā. Latvijā šī viensētu sistēma veidoja tādu ģimenes kodolu harmonijā ar zemi, ar liellopiem, kas ir arī mēslojuma avots, un tad arī tā veselīgā lauksaimniecība veidojās,” saka Kalniņš.

Lai nodrošinātu ES nozīmes zālāju uzturēšanu un atjaunošanu, iespējams saņemt arī finansiālu atbalstu lauku attīstības programmā. Pašreiz par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem var saņemt 55 eiro par hektāru, bet pēc biotopu kartēšanas, atkarībā no ražības klases, tie būs 83 līdz 330 eiro. 

Saistītie raksti
7 komentāri
oro
Latvijā visvērtīgākie dzīvnieki ir deputāti un valsts varas amatpersonas.
tīna
Kas tad nu vainas kukurūzai, rapsim, appļautām platībām? Katrs zemes pleķītis tak jāapkopj...to paredz likumdošana. Kur putniem, dzīvniekiem dzīvot? Nu to neparedz likumi, jo mežacūkas un cīruļi rakstīt tak neprot. Krūmus izcērt, jo skaisti skati uz ezeru. Būs vārnām vairāk vietas kur tusēt, jo sīkie dziedātājputni konkurencē zaudē. Latvija zaudē cilvēkus, augus, dzīvniekus, un kam tas interesē???
Balts
Paldies 100 gudriem kuri apliek ar papildus nodokliem visu kas nav rapsis...ko mes varam gribet no vienshunu cilvekiem kuriem rup tikai pelna shodien...lopu domashana ar attiecigo iekshejo kulturu...
zane
Lauksaimniecības politika visu laiku vērsta uz to lai iznīcinātu augu daudzveidību
g
Pat asinszāles tēja tagad garšo pēc kaut kāda surogāta.
Latvijā strauji izzūd Latvija... :-P
dzinnn
kāds pa zien mu tos likvidējis.... nezināms ļaundaris Te bez miljoniem un desmiteim miljonu zaļo alkatīgajās mutītēs un kabatās neiztikt Visi putnu torņos un vaktēs - kur tad paliek tās pļavas? Atprātošanas politinformācijās sola vaņģot vientiešus izlūkiem un dzinējiem
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti