Kvieši ir šobrīd pasaulē plaši audzēta graudaugu kultūra, un pētījumā norādīts, ka Eiropas kviešiem sēnīšu infekcija var nodarīt pamatīgus postījumus, ietekmējot gan ražas apjomu, gan samazinot graudu vērtību.
Tā saucamos mikotoksīnus ražo sēne, kas izraisas slimību, kas skar dažādas uz lauka augošas graudaugu kultūras. Vaicāta, cik nopietni jāuztver šāda sēnīšu infekcija kviešu audzēs Latvijā un citviet Eiropā, Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Vija Strazdiņa norāda, ka kviešus katru gadu apdraud plašs slimību spektrs, kas ir ļoti cieši saistīts ar laika apstākļiem un pielietotajām augu audzēšanas tehnoloģijām, tāpēc, palielinoties graudaugu platībām, lielāks kļūst arī dažādu slimību un kaitēkļu izplatīšanās risks. Turklāt pasaulē arvien tiekot konstatētas jaunas, ļoti bīstamas slimības, kas šobrīd apdraud kviešu ražu mitros un siltos pasaules reģionos, taču, mainoties klimatam, tas, kas tagad liekas ļoti tālu, pēc gadiem var skart arī Latviju.
"Klimatiskie apstākļi kļūst arvien neprognozējamāki, un līdz ar to izmaiņas notiek ar visiem dzīvajiem organismiem – gan cilvēkam labvēlīgiem, gan veselībai bīstamiem. Fuzarioze ir ļoti plaša graudaugu slimību grupa, ko izraisa Fusarium sugas sēnes, kurām ir dažāds jutīgums pret fungicīdiem un dažādas spējas veidot mikotoksīnus. Fuzariozes infekcijas avots ir augu sēklas, augu atliekas un savvaļas augi, kā arī tajā pašā laukā ar fuzariozes sakņu puvi inficēti augi. Augu inficēšanās pakāpe ir atkarīga no tā fizioloģiskajām un ģenētiskajām īpašībām. Fuzariozes ierosinātāji var saglabāties arī uz starpsaimniekiem – dažādām nezālēm," norāda Strazdiņa.
Mikotoksīnu bīstamība slēpjas tajā, ka tie, inficējot graudaugus, rada negatīvas sekas kā dzīvnieku, tā cilvēku veselībai. Piemēram, mājlopiem un putniem, kas ilgstoši barojušies ar fuzariozes inficētiem graudiem, bieži novēro samazinātu ēstgribu, vemšanu, samazinātu augšanas ātrumu, izslaukuma krišanos, dējības pasliktināšanos, imunitātes pavājināšanos un orgānu bojājumus – visbiežāk tiek skartas aknas un nieres. Eiropā un arī Latvijā ir reglamentētas prasības par Fusarium sēņu izdalīto mikotoksīnu maksimāli pieļaujamo līmeni pārtikas un lopbarības graudos. Tāpēc pārtikas un lopbarības ražošanas uzņēmumi ļoti stingri kontrolē graudu veselīgumu.
Strazdiņa skaidro, ka pētījumos par fuzariozes izplatību Latvijā secināts, ka tā nemēdz būt bīstama, tomēr invāzijas gadījumā spēj ievērojami pazemināt graudu kvalitāti un ražas daudzumu. "Fuzariozes izplatība kviešos Latvijā ir diezgan augsta – vairāk par 30%, taču mikotoksīnu daudzums graudos nepārsniedz atļauto normu. Situācija var mainīties gadījumā, ja palielinās izplatība tām sugām, kas pastiprināti ražo mikotoksīnus. Mikotoksīni graudos pastiprināti veidojas mitros laika apstākļos vai graudus nepareizi uzglabājot," skaidro pētniece.
Klimata pārmaiņas ir tikai viens no iemesliem, kas liek satraukties par kaitīgo sēnīšu infekciju izplatību graudaugos. Bažas rada arī tā saucamie bezmaiņas sējumi, kad katru gadu vienā un tajā pašā vietā audzētās kultūras nemainās.
Tāpat minimalizēta augsnes apstrāde var veicināt slimības izplatīšanos. "Nepilnīgi iestrādājot augsnē augu atliekas, slimību risks palielinās. Nesabalansēts un paaugstināts slāpekļa mēslojuma fons rada labvēlīgus apstākļus ne tikai sējumu veldrei, garam veģetācijas periodam, bet arī slimību, tai skaitā fuzariozes attīstībai. Audzējot graudaugus gan konvencionālajā sistēmā, gan bioloģiskajā, jāseko līdzi slimību izplatībai un atbildīgi jālieto augu aizsardzības līdzekļi," skaidro Strazdiņa.
Latvijā jau vairākus gadus audzē ne tikai mīkstos maizes kviešus, bet arī cietos jeb durum kviešus, kas piemēroti makaronu ražošanai. Tie ir ļoti siltumprasīgi, labāk padodas audzēšanai karstajā klimata joslā, taču augošā pieprasījuma dēļ selekcijas ceļā ir izveidotas šķirnes, kas pamazām pielāgojas arī mēreniem apstākļiem. Tiesa gan, mitrās vasarās cietie kvieši tāpat kā pārējie graudaugi var inficēties ar fuzariozi, jo ir jutīgāki nekā parastie maizes kvieši. "Ziedēšanas un vārpošanas laikā ir jāseko līdzi laika prognozēm un vajadzības gadījumā jālieto fungicīdi, lai pasargātu kviešus no infekcijas. Latvijā ar fuzariozi inficējas gan kvieši, gan rudzi, gan kukurūza. Ir bijuši gadi, kad arī vēlu novākti vasaras kvieši nav izmantojami ne pārtikā ne lopbarībā, ne arī biogāzes ražošanā," norāda Strazdiņa.
Latvijā mikotoksīnu koncentrācija graudos tiek rūpīgi kontrolēta pārtikas un lopbarības ražojošos uzņēmumos, kā arī zinātniskajos institūtos. Mūsu valstī vidējais mikotoksīnu izplatības līmenis iepriekšējos gados sasniedza 5–15%. Kā norāda AS "Dobeles dzirnavnieks" iepirkumu vadītāja Ineta Kārkla, tad Eiropas Savienības likumdošana nosaka kontrolēt mikotoksīnu līmeni jau izejvielās gan dzīvnieku barības ražotājiem, gan pārtikas ražotājiem.
"Pēdējo 30 gadu laikā mikotoksīni Fusarium sēņu savairošanās gadījumos ne pārtikas, ne lopbarības produktos nav konstatēti.
Pirmkārt, tāpēc ka katra ievestā graudu partija tiek kontrolēta, pārbaudot toksīnu līmeni un, otrkārt, pārsniegšanas gadījumā kravas netiek pieņemtas," uzsver Kārkla.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
