"Ķepa uz sirds" dodas pie Valsts prezidenta Egila Levita. Izrādās, neviens suns līdz šim prezidenta pilī nav bijis. Mūs pavada Badijs – dzīvespriecīgs suņupuika kopā ar savu glābēju Jeļenu. Viņa suni atveda no Latgales. Saimnieki Badiju izmeta uz ceļa ar vaļēju priekšķepas lūzumu. Diemžēl ķepa bija jāamputē, bet suns ļoti vēlas dzīvot un priecājas par katru jaunu dienu.
Rīgas pilī oficiālos pasākumos dzīvniekiem piedalīties nav ļauts, bet prezidentam pašam iebildumu pret to nebūtu.
"Nē, man viņi nekādā ziņā netraucē, ja tas publiskais pasākums var notikt, es domāju, ja kāds grib ņemt līdzi savu dzīvnieku un ja tas arī dzīvniekam varētu netraucēt, jo, protams, ir arī pasākumi, kas dzīvniekam tur var būt... viņš var sabīties vai tamlīdzīgi. Ja tas ir labi gan dzīvniekam, gan dzīvnieka turētājam, tad man nekas pret to nav," saka prezidents.
Bet kas tad ikdienā ir blakus prezidentam viņa darba kabinetā? Starp grāmatām un dokumentiem ir iemīļotā krūze, kuru viņš īpaši meklējis. Tā esot vislielākā, ko izdevies atrast, un to Levits nopircis pats.
"Tad nav jāņem 10 mazas tasītes, pietiek ar vienu kārtīgu krūzi, divas tādas var izdzert, tas ir pusotrs litrs un ikdienas norma, ko cilvēkam vajadzētu izdzert," stāsta Levits.
Prezidenti bieži saņem visādas dāvanas. Izrādās, Levitam patīk, ja dāvina kaklasaites. Lai gan daudzus ikdienā varētu sajūsmināt skats uz Daugavu, ko var redzēt pa pils logu, prezidents visvairāk priecājas par milzīgo gleznu, kur redzama jūra.
Bērnībā Egilam Levitam pašam bijis suns, vēlāk ģimenē bērniem bijušas peles, bet tagad gan dzīvesvietas maiņas un darba dēļ savu mīluli turēt nav iespējams.
"Es esmu ļoti bieži prom, un tad ir jāatstāj dzīvnieks vienmēr labās rokās, un tas ir samērā pagrūti. Kad mums bija trusis, mums bija kādu laiku arī divi truši vienlaicīgi, lai tas trusis nejustos vientuļš, mums ne pārāk tālu bija trušu viesnīca un, kad mēs braucām kaut kur tālāk prom visa ģimene, tād mēs visi – uz savu viesnīcu, bet trusis – uz savu viesnīcu," stāsta prezidents.
Lai valstī uzlabotos situācija cilvēku attieksmē pret dzīvniekiem, prezidents uzskata, ka pirmkārt ir jāveicina izpratne par atbildību – ko nozīmē ņemt dzīvnieku un cik līdzsvarots ir šis lēmums.
"Latviešiem ir tradicionāli tāda draudzīga attieksme pret dzīvniekiem, izņemot, protams, ka vienmēr ir zināmi cilvēki, kuri cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem. Tas nav tikai Latvijā, droši vien arī kaut kur citur, un es teiktu, ka tas ir cilvēka personības defekts. Viņam jāiet pie psihologa vispirms, bet nu zināmos gadījumos arī jāstājas tiesas priekšā," uzskata prezidents, skaidrojot, ka "cilvēks ir būtne ar visaugstāko apziņas līmeni, un šis augstākais apziņas līmenis, salīdzinot ar citām dzīvām būtnēm, uzliek atbildību par pārējām dzīvām būtnēm".
Prezidents ir gatavs iesaistīties diskusijā par dzīvnieku aizsardzību un izvērtēt iespējas, kā panākt lielāku atbildīgo institūciju iesaisti problēmas risināšanā.
"Ķepa uz sirds" ciemošanās ir tikai pirmais, bet arī atbildīgs solis – prezidents kļūst arī par krusttēvu Badijam, palīdzot tam meklēt jaunas mājas.
Badijs izskatās īsts cīnītājs, un zaudētā ķepa viņa dzīvesprieku nav mazinājusi. Tāpat kā raksturu – suns ir mīļš, nedaudz kautrīgs un ļoti ļoti vēlas būt kopā ar savu cilvēku.
"Viņš ir tāds ļoti uzmanīgs, vērīgs, viņš nav letarģisks, vienvārdsakot, skatās, kas apkārt notiek, interesējas par sabiedrību, interesējas par televīziju un tāds dzīvs viņš ir – jā, un es domāju, ka viņš ir tāds labsirdīgs un pieķērīgs, jā," Badiju raksturo prezidents.
