Minimāls kontakts
Mazā zaķa mammu no Skanstes rajona mazdārziņu rajona aizbiedēja buldozeri, kas sāka strādāt būvdarbu objektā. Trīs mazuļi pasaulē palika vieni. Tie būtu aizgājuši bojā, ja netiktu izglābti un izbaroti.
Ingvilda zvērus un putnus glābj tā, lai tie pēc iespējas varētu pēc tam atgriezties dabā. Jārūpējas par zvēriem tā, lai viņi nepierod pie cilvēkiem, norādīja dzīvnieku glābēja. Tikai ēšana un tualetes apmeklējums ir brīži, kad ir tuvs kontakts ar cilvēku.
Ar zvēriem nevajag mīļoties un likt kabatās. Jābūt uzmanīgam arī ar mājdzīvniekiem.
"Nevajadzētu būt kontaktā ar suņiem, kaķiem, jo tas mazulis, atlaists dabā, laidīs suņus, kaķus tik tuvu klāt, cik būs pieradis darīt bērnībā," skaidroja Aumeistere.
Viņas pieņemtie zaķi sver aptuveni 300 gramus. Kad tie sasniegs 750 gramus, Ingvilda zaķēnus palaidīs dzīvē. Vislabāk ir palaist dzīvnieku vietā, no kurienes tas nācis, skaidroja dzīvnieku glābēja. Zaķēnu gadījumā tas nav iespējams, tādēļ ieteicams viņu atstāt vietā, kur mīt zaķi.
"Viņiem tur ir iespēja izdzīvot, iespējams, ir mazāk plēsēju. Klusas vietas, tālāk no maģistrāliem ceļiem, tālāk no apdzīvotām vietām, kur ir daudz apdraudējumu," norādīja Aumeistere.
Dzīvnieks par daudz socializējas
Dzīvnieku glābēja pieņēmusi arī lapsu Foksi. Viņu savainotu un ar lauztu žokli atrada pie dzelzceļa sliedēm. Cilvēki bija snieguši palīdzību, kādu laiku Foksis dzīvoja pie viņiem, bet kaitināja kaimiņu suņus, sacīja dzīvnieku glābēja.
Kaimiņi sauca policiju, tādēļ lapsa nonāca patversmē. Vēlāk – pie Ingvildas. "Tāpēc, ka dabā lapsēns nav atgriežams, jo viņš bija pārāk socializēts, ko nevajadzēja varbūt darīt," skaidroja Aumeistere.
Viņa norādīja – sākotnēji viss būtu darīts pareizi, nebūtu šķēršļu lapsai atgriezties dabā. Traumētais žoklis saauga. Ingvilda domā, ka savvaļā lapsēns būtu laimīgāks – varētu vairāk skriet.
Tādēļ ir svarīgi nepieradināt savvaļas dzīvniekus, ja tam nav pamatota iemesla. Dzīvniekiem ir vajadzīga kustību brīvība ar sugai raksturīgo uzvedību, norādīja Aumeistere.
Tādu pamatotu iemeslu faktiski nav. Savvaļas dzīvnieku turēšanu nebrīvē Latvijā aizliedz likums, un tas nav ētiski.
"Lēmumam glābt ir jābalstās uz domu – vai dzīvniekam vajag glābšanu, nevis uz to, ka es to gribu darīt. "Sirdsbalss teica" vai "man bija vēlēšanās" – tie nav labākie padomdevēji," skaidroja dzīvnieku glābēja.
Spriežot pēc viņas pieredzes, aptuveni pusi no atrastajiem dzīvniekiem nav bijis nepieciešams glābt. Par mazuļu glābšanu ir jādomā tad, ja māte ir gājusi bojā un dzīvniekus apdraud savvaļas un mājas plēsēji, norādīja Aumeistere.
Dzīvnieka ievainojumus vēlams nofilmēt
Ja ir redzams, ka dzīvnieks ir slims, traumēts, pārkarsis vai atdzisis, ir jārīkojas. Dzīvnieku glābēja aicina zvanīt uz biedrību "Ežu hospitālis". Ieteicams arī atrasto dzīvnieku nofotografēt vai nofilmēt, jo ekspertiem būs vieglāk pateikt, vai viņam ir nepieciešama palīdzība.
Eža vārds hospitāļa nosaukumā nav nejaušība, jo tieši eži ir visbiežākie klienti. Viņus savaino zāles pļāvēji un trimeri. "Sadzirdējis ierīču skaņu, ezis nepaceļas kājās. Viņš nostājas aizsargpozā, saslien adatas un ir gatavs cīnīties. Un tā cīņa parasti nav vienlīdzīga," skaidroja dzīvnieku glābēja.
Bieži klienti ir arī zaķu mazuļi. Visbiežāk lauku māju suņi, kuri ir palaisti brīvsolī, atnes uz mājām zaķus. Cilvēki parasti nezina, no kurienes zaķi ir paņemti un kur tos nest atpakaļ. Suns atkārtoti nesīs zaķus, sacīja Aumeistere.
Zaķu mazulis ir jānovieto drošā vietā, piemēram, plastmasas kastē, kas ir izklāta ar sausām lapām, sienu vai salmiem. Ja mazulis sver vairāk nekā 100 gramu, var piedāvāt padzerties, norādīja dzīvnieku glābēja.
Dzērienu nepieciešams uzpilināt uz mutes, bet nedrīkst liet iekšā mutē.
Tāpat nedrīkst dzīvniekam ļaut sūkt dzērienu no kādas šļirces vai pipetes, jo daudzums, ko viņš iesūc mutē, ir daudz lielāks par to, ko spēj norīt.
"Viņam ir jābūt noteiktai ēdināšanai, lai tā ļautu viņam izaugt. Piemēram, ir situācijas, kad vāverēns ir barots neatbilstoši, jo likās, ka tā ir pareizi. Viņš ir aizvests izlaists mežā, viņš lec no koka uz koku un salauž visas kājas, vai viņam sākas krampji, kas ir barības vielu trūkuma rezultātā," stāstīja dzīvnieku glābēja.
