Dažas sugas aktīvas visu gadu
Nomācoši dominējošā daļa zirnekļu – šo poikilotermo dzīvnieku – nav sastopama gada aukstajā periodā, tomēr dažas zirnekļu sugas nezaudē aktivitāti visu gadu. Viena otra suga aukstajā sezonā pat neatsakās no vairošanās.
Ziemā darbīgas un tāpēc pamanāmas ir galvenokārt sinantropās – cilvēku mājokļiem cieši piesaistītās – sugas. Vairākuma sinantropo sugu zirnekļu dzīvesvietas atrodas ēkās – gan iekštelpās, gan ārtelpās.
Ne vienas vien zirnekļu sugas pārstāvji ļaužu mitekļos sastopami visu gadu. Šie kustoņi un viņu atstātās zīmes mēdz trāpīties mūsu redzeslaukā dažādās vietās – kādās nu kura suga spēj un mēdz mitināties. Zirnekļi dzīvo cilvēku dzīvesvietu istabās, virtuvēs, vannas istabās, pieliekamajos, priekšnamos, bēniņos, pagrabos, siltummezglos, ventilācijas šahtās, tie mājo arī noliktavās, garāžās un līdzīgās vietās. Visbiežāk viņi iemitinās telpu stūros, kā arī visāda veida, lieluma un lokalizācijas spraugās. Daļa sugu dod priekšroku mitrām vietām, citām sugām vairāk tīk sausums. Daža raugās pēc siltuma, bet cita ir krietni pieticīgāka prasībās pret temperatūru.
Ļaužu mājokļos dzīvojošo zirnekļu vairākums vairās no gaismas. Pēkšņi nokļūstot apgaismojumā, viņi mēdz vai nu sarauties un sastingt, vai arī – gluži pretēji – aktīvi doties tumsas meklējumos (pārvietošanās parasti gan nav ātra, toties ir mērķtiecīga).
Cilvēku mītnēm visu gadu visai cieši piesaistīti ir vismaz 10 sugu zirnekļi.
Pie cilvēkiem nodzīvo ilgāk
Viens otrs no šiem sinantropajiem radījumiem uzturas tikai cieši līdzās cilvēkiem, bet dažas no mājokļiem raksturīgajām zirnekļu sugām siltos meteoroloģiskajos apstākļos sastopamas arī brīvā dabā.
Starp citu, krietna daļa no cilvēkiem pastāvīgi kaimiņos dzīvojošo zirnekļu sugu pārstāvjiem, salīdzinot ar savvaļas radiniekiem, ir relatīvi ilgdzīvotāji.
Jāpiebilst: rudeņos, kad ārā laiks kļūst dzestrs, arī ne viens vien no dabā līdz tam mitušajiem zirnekļiem, meklējot jaukāku vidi, mēdz tīši vai arī negribot nokļūt un apmesties uz dzīvi līdzās cilvēkiem, tostarp māju iekšpusē.
Savukārt siltajā sezonā ēku telpās gan mērķtiecīgi, gan nejauši var nokļūt bezmaz jebkuras sugas zirneklis.
Raksturīgs arī kanibālisms
Vai zirnekļu uzaustie tīmekļi, viņu upuru atliekas vai "ādas" maiņas laikā "nomestie" viņu ķermeņa vecie apvalki, kas ieraugāmi kādā telpā, vēsta par cilvēka nekārtīgumu? Zināmā mērā – jā. Kā nekā regulāri darbināts putekļu sūcējs "aprij" gan vecus, gan jaunradītus tīklus ar visu to saturu, gan arī daudzus šo tīklu darinātājus.
Tomēr jāpatur prātā: lai kaut kur ilgstoši mājotu zirnekļi, tur jābūt viņu barībai. Cerams, zināt, ka zirnekļi ķer un ēd ne tikai mušas. Viņu ēdienkartē ietilpst daždažādi bezmugurkaulinieki, dominē posmkāji, pirmkārt, protams, kukaiņi, taču tajā mēdz nokļūt visādi "brīnumi" (pat vēžveidīgie, teiksim, mitrenes).
Atliekas liecina: liela daļa zirnekļu sugu bez aizspriedumiem notiesā citus zirnekļus. Turklāt daudzām sugām raksturīgs kanibālisms – mielošanās ar savas sugas pārstāvjiem.
Tiesa, zirneklim nav jābūt kanibālam, lai viņš šķistu biedējošs ne vienam vien cilvēkam. Daudziem ļaudīm piemīt fobijas – bailes no kaut kā. Un tieši bailes no zirnekļiem jeb arahnofobija, pēc pētnieku vērtējuma, varētu būt visizplatītākā no zināmajām fobijām.
Izrādās, ka zirnekļi īpaši biedējoši šķiet mums – eiropiešiem. Starp vīriešiem esot mazāk arahnofobijas pārņemtu indivīdu nekā starp sievietēm. Dažam arahnofobijas māktam cilvēkam, vien iedomājoties par zirnekļiem vai pat tikai uzlūkojot vietas, kurās šie radījumi mēdz uzturēties, varot pastiprināties sirdsdarbība, varot uznākt panikas lēkmes.
