Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne norādīja, ka raksturot fenoloģiskā rudens ienākšanu Latvijā un to, vai piedzīvosim zelta rudeni, ir daudz sarežģītāk nekā lapu plaukšanu pavasarī.
"Pētījumi Eiropā rāda, ka lapu krāsošanās sākumu un krišanu vairāk ietekmē lokāli un mikroklimatiskie faktori, nevis galvenokārt gaisa temperatūra, kā tas ir pavasarī. Zelta rudens novērtēšanai bez faktiskā lapu dzeltēšanas datuma un intensitātes ir svarīgi arī citi objektīvi un subjektīvi faktori. Piemēram, vai stipri vēji nenotrauc lapas, tiklīdz tās sāk dzeltēt. Vai lapu krāsošanās laikā ir saulainas dienas, lai spējam novērtēt šīs dabas parādības krāšņumu," stāstīja pētniece.
Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā rudens iestājas nevienmērīgi dažādos valsts reģionos.
"Agrāk rudens lapu krāsošanos varam novērot Latvijas ziemeļaustrumos, vēlāk – piekrastē, kā arī Rīgā, un atšķirības var būt pat mēneša intervālā. Lapu krāsošanās atšķiras arī pa sugām, piemēram, klimata pārmaiņu rezultātā galvenokārt sausuma dēļ lapas liepām un bērziem zaudē zaļumu agrāk, nekā tas ir bijis 20. gadsimta vidū, savukārt kļavas un ozoli krāsojas vidēji vēlāk," skaidroja Kalvāne.
Lai pētītu šīs un citas pārmaiņas, ļoti būtiski ir veikt novērojumus dabā un par tiem ziņot. Arī šajā rudenī vēl varam paspēt sniegt zinātniekiem noderīgus datus par norisēm dabā, ziņojot par novērojumiem lietotnē "Dabasdati.lv". Kalvāne uzsvēra, ka rudens ietekmējošie faktori vēl līdz galam nav apzināti, tāpēc novērojumi par to, kad un kurā vietā Latvijā mainās koku lapotne, ir ļoti nozīmīgi.
"Lai saprastu, vai šīs gads lapu krāsošanās ziņā ir neparastāks par citiem, precīzas atbildes būs tikai pēc tam, kad būsim saņēmuši visus brīvprātīgo novērotāju sniegtos datus. Par Rīgu var teikt, ka vēlāku lapu krāsošanos ir noteicis gan siltais septembris un oktobra sākums, gan arī relatīvi vēsais jūnijs un jūlijs. Savā ziņā koki pabeidz uzkrāt pēc iespējas vairāk barības vielu, tāpēc nesteidzas nomest lapas. Tāpat kokiem ir nepieciešams noteikts auksto dienu skaits, lai sāktos lapu krāsošanās, līdzīgi kā lapu plaukšana notiek pavasarī, kad tiek akumulēts noteiktu grādu dienu skaits un paiet tā saucamais miera periods," skaidroja Kalvāne.
Iepriekšējo gadu novērojumi liecina, ka straujāk lapas krāsojās pagājušajā gadā, kad pēkšņi uznāca aukstums, bet relatīvi agrs rudens bijis 2016. gadā. Vidēji Latvijas teritorijā bērzi sāk dzeltēt septembra trešajā nedēļā, bet ir bijuši atsevišķi gadi, kad lapas sākušas krāsoties tikai oktobra sākumā.
Ir vairāki faktori, kas ietekmē to, kādā krāsā un kad mainās koku lapas rudenī. Viens no noteicošajiem ir gaisa temperatūra, jo aukstums ierosina lapu krāsošanos, taču, kā norādīja pētniece, pēdējos gados zinātniskās publikācijās tiek apstiprināta hipotēze, ka to, cik strauji koki reaģēs uz temperatūras pazemināšanos, ietekmē arī meteoroloģiskie apstākļi visā augšanas sezonā.
"Ja vasarā ir bijis optimāls nokrišņu daudzums, pietiekami daudz saules gaismas un piemērots temperatūras režīms, tad lapas krāsosies straujāk. Savukārt, ja augšanas apstākļi bija nelabvēlīgi, lapu krāsošanās un krišanas ierosināšanai ir nepieciešama zemāka temperatūra ilgāku laika periodu," sacīja Kalvāne.
Tas tikai pierāda to, ka lielā mērā koku lapu krāsa ir atkarīga no norisēm dabā krietni pirms rudens iestāšanās.
Arī ASV Nacionālā Arborētuma dati liecina, ka rudens krāsu paleti kokos nosaka ne tikai gaisa temperatūra, bet arī augsnes mitrums, saules gaismas un nokrišņu daudzums. Piemēram, nokrišņiem bagāta augšanas sezona, kurai seko saulainas rudens dienas un aukstas naktis, rada spilgtāku rudens lapu vainagu, savukārt sausas vasaras un agrs rudens sākums kokiem liek straujāk gatavoties ziemas sezonai, nereti agri nometot lapotni, tā arī nesasniedzot pilnu krāsu potenciālu.
Tā kā veģetācijas sezonas lielāko daļu koku lapas ir zaļas, ir ierasts uzskatīt, ka tā ir koku lapu īstā krāsa, kuru, tuvojoties ziemai, koki pazaudē.
Taču, lai cik savādi arī tas neliktos, tieši rudens atklāj koku patiesās krāsas.
Tas skaidrojams ar to, kādas vielas ir koku lapās un kurā brīdī zaļais pigments gūst virsroku pār pārējiem. Primāri lapu krāsu rada četri pigmenti – hlorofils, kas atbild par zaļo krāsu, ksantofils, kas liek lapām būt dzeltenām, karotinoīdi tās iekrāso oranžas, bet antocianīni ir vielas, kuru ietekmē lapas ir sarkanīgos toņos.
Pavasarī un vasarā, kad ir silts, lapas ražo hlorofilu, kas palīdz augam iegūt enerģiju no gaismas, kā rezultātā zaļais pigments kļūst par dominējošo un nomaskē pārējos. Dienām kļūstot īsākām, koki gatavojas nākamajai augšanas sezonai, un lapas sāk balēt, jo zaļā hlorofila krājumi vairs netiek papildināti. Pamazām samazinoties hlorofila daudzumam un lapām vairāk izbalējot, atklājas koku lapu patiesās krāsas, kas atkarībā no sugas ir vai nu dzeltenā, oranžā vai sarkanā krāsā.
