Ķepa uz sirds

Cik cerīgi ir senioram sunim patversmē sagaidīt otro iespēju?

Ķepa uz sirds

Ķepa uz sirds

Ķepa uz sirds

Zoopsihiatrs: Mājas kaķi dzīvo ilgāku un veselīgāku mūžu par ārā staigājošiem kaķiem

Daži saimnieki kaķus laiž ārā, bet daži tos tur dzīvoklī. Pavadot laiku ārā, ir risks saslimt ar dažādām slimībām, kā arī apkārt braucošās automašīnas var savainot vai nogalināt kaķi. Arī meža dzīvnieki var noķert kaķi un ievainot to. Risks ir liels, turklāt iekšā dzīvojoši kaķi dzīvo ilgāk, Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" atzina zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs. 

"Jau sen ir pierādīts, ka iekšā dzīvojoša kaķa mūžs ir ilgāks un kaķis būs veselīgāks nekā ārā dzīvojošais kaķis," skaidroja zoopsihiatrs. Dzīve ārā kaķim šķitīs interesantāka un spilgtāka, atzīmēja Čipuštanovs.

Kaķiem GPS siksniņa

Saimnieces Lauras burmas kaķi paši izlēmuši doties ārā, kad ģimene no dzīvokļa pārcēlās uz māju. Viena kaķene labprāt dodas pastaigās uz kaimiņu mājām, kamēr otra nekad nepamet pagalmu. Kaķa kontrolei un atrašanai saimniece iesaka izmantot GPS siksniņu. Tā palīdz arī atsaukt kaķi mājās.

"Kad sākam meklēt kaķi ar pulti, kaķenei pie kakla pīkst ierīce. Viņa zina, ka jāskrien mājās un viņu meklē," stāstīja Laura.

Kaķi ir mednieki

Divu kaķu saimnieks Gints Škodovs savus mīluļus laiž ārā, jo uzskata, ka kaķiem kā medniekiem ēst dod par medīšanu. "Manējais no rīta atnes pelīti un noliek pie durvīm. Sākumā protestēju, sevišķi, ja kāds putniņš gadījās. Mēģināju strostēt viņu, bet pretī skatās ar nesaprotošām acīm," stāstīja Gints. 

Ginta kaķi ārā dodas bez siksniņas, lai neaizķertos, jo kāpj kokos. Viņi arī saprot, ka no mašīnām ir jāizvairās. Kaķi mašīnu dzird jau no attāluma un bēg prom. Gar vārtiem staigā lapsas, un Gints, tās pamanījis, ņem suni un kādu gabalu lapsai seko. "Lapsa redz, ka seko suns. Es viņu nelaižu vaļā, lai neskrien lapsai virsū, bet ļauju pamanīt, ka seko suns. Tad kādu laiku ir miers," stāstīja Gints.

Barot mazāk

Ja izlemts kaķi laist ārā, sākumā ieteicams viņu pieradināt uzturēties mājas tuvumā, lai dzīvnieks tikai nedotos uz citām teritorijām un nekontaktētos ar citiem dzīvniekiem. Zoopsihiatrs iesaka nedaudz mazāk barot kaķi, nedodot vienā reizē tik daudz ēdiena, cik kaķis vēlas apēst.

"Ārā kaķis dodas ar domu, ka vēlas vēl paēst, un atnākot vajag viņu pabarot," skaidroja Čipuštanovs. Turklāt nav pamata baidīties, ka labi nepabarots kaķis dosies ēdiena meklējumos un apēdīs ko bīstamu. 

"Viņš tāpat ies meklēt kaut ko garšīgu un interesantu, varbūt pat citu māju. Ja viņam tur iepatiksies un viņu piebaros ar ko ļoti garšīgu, tā var pievilināt kaķi pie sevis.

Tomēr viņš vienalga atgriezīsies mājās, kur būs pabarots un samīļots," skaidroja zoopsihiatrs.

Kaķim var iepatikties teritorija pat vairāku kilometru platībā. "Kaķis dzīvo tur, kur nav stresa, kur viņu baro un jūtas droši. Vienam kaķim var būt pat divas un trīs mājas. Saimnieki nevar iedomāties, ka mīlulim ir arī citi saimnieki," sacīja Čipuštanovs. Piemēram, no rīta dzīvo vienā mājā, bet vakarā – citā. Daži kaķi mēdz pazust uz vairākām dienām un dzīvot citā mājā, skaidroja zoopsihiatrs. Staigāšanas attālums atkarīgs gan no kaķa rakstura, gan vecuma.

Kastrācija un sterilizācija ietekmē, cik tālu no mājām kaķis dosies, atzīmēja zoopsihiatrs. Viņš ieteica uzstādīt žogu, lai kaķis no teritorijas nevarētu izkļūt. Ja nolemts kaķi ārā nevest, ieteicams vairāk spēlēties un ļaut medību instinktiem izpausties dzīvoklī. 

Ķepa uz sirds

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti