Urbānās bites
Par biškopi var kļūt ikviens, pat ja jūsu īpašumā nav zemes gabala, kur novietot bišu stropus. Pietiks ar daudzdzīvokļu mājas jumtu, protams, iesākumā saskaņojot savas darbības ar mājas iedzīvotājiem.
"Bites dzīvo, kur viņas vēlas dzīvot, ne tikai tur, kur cilvēks viņas noliek, tā kā spiets var iespietot pilsētā, un viņas kļūst par urbānām bitēm. Vai tas ir vienkārši? Jā, uzliec bišu stropus uz jumta un dravo! Tas ir vienkārši. Vai viņām ir ko ēst? Jā, Rīga ir zaļa pilsēta. Viņas veiksmīgi atrod savu barības bāzi mūsu zaļajā pilsētā," pauda Janovs.
Viņš atklāja, ka viņam Rīgā ir divas bišu dravas – viena uz viesnīcas "Janne" jumta, otra uz "LMT" tehniskās mājas jumta.
"Bites lieliski dzīvo mums tieši zem 5G antenas, kaijas arī ligzdo uz tā paša jumta, tur kūsā dzīvība.
Šogad mēs arī veicām tādu jaunu eksperimentu, – novietojām divus nukleuss stropiņus, kas ir tādi bišu kāzu namiņi. Kopā ar māšu audzētāju Jāni Tropu veicām eksperimentu, vai bites veiksmīgi šo dabisko apsēklošanas ciklu var iziet pilsētvidē. Rezultāti bija 100% labi," stāstīja Janovs.
Tas ir vēl viens apstiprinājums tam, ka dzīves cikls bitēm ir veiksmīgs un labs, arī dzīvojot pilsētvidē. Protams, bišu turēšanai pilsētā ir arī savi mīnusi.
"Bites pilsētā ir tāda ļoti socioloģiska lieta patiesībā, jo tas spiež vai liek biškopim sadzīvot ar kaimiņiem. Arī pilsētvidē, gribam vai negribam, tas dibengals bitei ir ass, un ir jārēķinās ar to. Līdz ar to ir jāņem vērā, ka ir kaimiņi, ir cilvēki, kuriem nepatīk, ka bites dzeļ," pauda Šteiselis.
Janovs gan uzsvēra, ka nezina nevienu gadījumu, kad kāds viņa kaimiņš būtu sadzelts, lai gan abām viņa bišu dravām apkārt ir daudzdzīvokļu nami. Vienīgais, kurš guvis mācību nelīst pie stropiem, ir kaimiņu kaķis.
"Nianse tāda, ka bites ir darbaholiķes. Viņas neiet ekskursijās ne pie viena ciemos, viņas izvēlas īsāko ceļu līdz ziedam un atpakaļ uz stropu. Tās nav lapsenes, kuras ir kāras uz ievārījumu. Bites tiešām vienkārši nostrādājas līdz uzvarošajām beigām," viņš skaidroja.
Šteiselis piekrita, norādot, ka bites uzbrūk tikai tad, ja jāsargā savs strops. Tiklīdz tās atrodas no stropa kādu gabalu, tā iedzels tikai tad, ja to nejauši sanāks saspiest.
Bites un piesārņojums
Par pilsētas bišu medu pastāv lērums mītu. Cilvēkus satrauc, ka tas varētu būt pilns ar mikrodaļiņām, smagajiem metāliem un citiem piesārņojuma veidiem, kas sastopami pilsētā.
"Katru gadu mēs taisām analīzes. Piedaloties biškopības biedrības garšīgākā medus konkursā, tās ir obligātas. Tās, kā kolēģi teica, jau piecus gadus ir garlaicīgas, jo tajās neko nevar atrast.
Šogad konkrēti es piedalos arī milzīgā Eiropas mēroga pētījumā "Insignia", ko organizē Latvijas biškopības biedrība. Mēs katru otro nedēļu ņēmām visa veida paraugus no stropa – medus, bites, propolisa, mikroplastmasas, metāla un viss kaut ko, un to visu sūtījām prom uz dažādām Eiropas laboratorijām. Ar nepacietību gaidu rezultātus, kas būs gadumijā. Tā ka mēs intensīvi meklējam [piesārņojumu], bet pagaidām nevaram atrast," stāstīja Janovs.
Līdz šim nevienās no analīzēm nekas kaitīgs nav uzrādījies, bet urbānais biškopis uzsvēra, ka pētniecību turpinās nepārtraukti, lai skaidrotu sabiedrībai, ka mīti par pilsētas medu nav patiesi.
"Mēs patiesībā vairāk urbāno biškopi definējam kā tādu, kurš bites pilsētā uzlicis uz jumta. Bet vispār jau Latvijas pilsētas ir pilnas ar bitēm un biškopjiem. Mēs tos gluži nesaucam par urbānajiem biškopjiem, jo viņi tajā piepilsētā dzīvo, un tas strops it kā ir pilsētas teritorijā, bet stropi stāv pagalmā un patiesībā ne ar ko neatšķiras no lauku stropiem," stāstīja Šteiselis.
Bites nāk līdzi cilvēkiem
Pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš vērtēja, ka bišu ienākšana pilsētā ir pavisam dabiska notikumu attīstība.
"Stropus pilsētā veido cilvēki, jo te vienkārši dzīvo. Tas nav kaut kas, ko esam izdomājuši no jauna. Urbanizācija pēdējos 150 gadus ir tikai pieaugusi, un nav praktiski pasaulē teritoriju, kurās tas nenotiktu. Mēs arvien vairāk dzīvojam pilsētās vai to tuvumā. Līdz ar to bites nāk kopā ar cilvēkiem," skaidroja Celmiņš.
Mūsdienās cilvēkiem pilsētā arvien vairāk nepieciešama daudzveidīga vide. Tas nozīmē parku, zaļo zonu un dabas ienākšanu pilsētā. Bites ir daļa no šī stāsta.
"Kādreiz mums tas šķita neiespējami, tagad sakām – kāpēc nē? Tas, kas būtu svarīgi, ir tas, ko mēs dzirdam, ka cilvēkiem ir daudz aizspriedumu. Šos aizspriedumus vienkārši vajag lēnām un pacietīgi atspēkot," vērtēja Celmiņš.
Janovs atklāja, ka šī iemesla dēļ piedāvā savas bišu dravas apciemot ekskursantiem. Tie bitēm netraucē, jo bites ir aizņemtas savos darbos. Tāpat viņš viesnīcas pagalmā ieviesis bišu viesnīcu vientuļajām pilsētas bitēm.
"Mums ir ne tikai bites uz jumta, mums ir arī pagalms, kas ir gana apzaļumots. Mums ir rozes, piparmētras, burkāni un zemenes, visu kaut ko tur esam sastādījuši. Pagalmā tieši uz piparmētrām iet tauriņi, iet kamenes, bet medus biti redz ļoti reti, jo tās lido kaut kur tālāk. Pagalmā mums ir arī bišu viesnīca, tās caurumiņi smuki ar dublīšiem ir aiztaisīti ciet un aizzīmogoti, viņas tur vairojas. Mums ir arī putnu būri un būri sikspārņiem. Tur ir vesela ekosistēma. Apkārt ir pilsētvide, iela dun, bet iekšā, ja tikai mazliet padomā, mazliet parūpējies, var radīt piemērotu vidi kukainītim," viņš stāstīja.
