Gulbji parasti neļauj sevi noķert – tie aizstāvas, uzbrūk un bēg. Bet putni, kuri jau četrus mēnešus ganās magoņu laukos Kamārno apkārtnē, ir apdulluši. Gulbji magones plūc, sākot no ziediem līdz pat saknēm. Bet augs izraisa narkotiska reibuma efektu.
"Garajās magonēs gulbji sapinas, un tos var viegli noķert," stāstīja brīvprātīgais Vojtehs Virāgs.
No 200 gulbjiem, kas februārī apmetās magonēs, pagājušajā nedēļā bija palikuši 60. Apēdot arvien vairāk un vairāk lakstu, gulbji mirst. Desmitiem jau gājuši bojā. Tie, kuri vēl varēja pakustēties, pārvietojas tuvāk ūdenim. Noknābātās magones tagad ir ataugušas, bet biezajos lakstos gulbji vairs nevar pastaigāt, un izžuvušās lapas tiem negaršo.
Zoologs Jozefs Lengjels skaidroja: "Gulbji ir dehidrēti. Zaudē muskuļu masu. Viņi nevar paiet, viņi vienkārši rāpo."
Četros mēnešos gulbji noknābāja piecus hektārus magoņu. Zemniekam nodarīti 10 tūkstoš eiro zaudējumi, un nav zināms, vai audzētājam tos kompensēs.
"Diemžēl gulbji nevarēja palidot. Ja varētu, mums nebūtu jādomā, kā viņus izglābt," teica magoņu audzētājs Bālints Pēms.
Kā uzskata zemnieks, gulbjus pievilināja, visticamāk, ne jau magones, bet gan ūdens lāmas laukos, kas izveidojās pēc lietavām. Putni, visticamāk, kļūdījās – neatšķīra magones no rapša. Slovākijā gulbjus aizsargā likums. Bez speciālas atļaujas neviens tiem nedrīkst tuvoties un kaut ko iesākt. Pēc putniem beidzot ieradusies Valsts dabas aizsardzības delegācija.
"Tika uzskatīts, ka viņi aizlidos. Bet tas nav noticis, mēs tagad iesaistāmies," sacīja dabas lieguma "Donavas palienes" direktors Radovans Mihalka. Vaicāts, vai nav par vēlu, kad gulbji jau ir nodarījuši tik lielu kaitējumu pašiem un zemniekam, viņš atteica: "Slovākijā šis ir rets gadījums. Mums nebija pieredzes. Cerams, ka turpmāk būsim gudrāki."
Gulbjus, kuri bija vēl labā stāvoklī, ielaida apūdeņošanas kanālā 15 kilometru attālumā no magoņu lauka.
"Domājams, ka šeit viņi pietiekami atgūs spēkus, lai atgrieztos normālā dzīvē," pauda putnu rehabilitācijas stacijas vadītājs Jāns Bogārs.
Taču daļa putnu ir tik apreibināti un dezorientēti, ka savvaļā neizdzīvotu – apmēram 10 gulbjus gaida detoksikācijas procedūra glābšanas stacijā – tālu no magonēm, vismaz divas nedēļas zaļumos un dabas sargu uzraudzībā.
"Gulbim dod graudaugu miltus, lai iztīrītu kuņģi. Daži, kuriem ir vājš gremošanas trakts, nevar izturēt," atzīmēja Jāns Bogārs.
Kā uzsver dabas pētnieki, nevar garantēt, ka šāda situācija neatkārtosies pēc gada. Mainoties klimatam, mainās arī putnu uzvedība. Slovākijas gulbji ziemas mēnešos vairs nelido uz siltajām zemēm. Putnus pievelk ūdens – kur tas ir, tur arī apmetas.
