Papagaiļi, bruņurupuči, pingvīni, pērtiķi, lapsas, nesen pārvests arī lācis un pat dzīvi nēģi. Šādus dzīvniekus uz Latviju un no Latvijas nācies pārvadāt aviokompānijai "airBaltic". Tomēr lielākoties ikdienā kopā ar saimniekiem uz tuvākām vai tālākām zemēm ceļo līdzi suņi un kaķi.
"airBaltic" pārstāvis Augusts Zilberts norādīja: "2023. gada laikā pārvadāti vairāk nekā 10 000 suņu un kaķu kā rokas bagāža, lauvas tiesa no tiem ir suņi. Savukārt reģistrētajā bagāžā – ap 1500 dzīvnieku un arī šeit vairumā ir suņi. 55 suņi pavadoņi arī ir devušies līdzi saviem saimniekiem lidmašīnas salonā."
Mazākus suņus un kaķus var pārvadāt lidmašīna salonā konteinerā vai somā. Savukārt lielāki suņi un kaķi, saimniekam tos ievietojot tam speciāli iegādātā būrī, ceļo bagāžas telpā. Dzīvnieka pārvietošana ir maksas pakalpojums, kas jāpiesaka laikus.
Suņu apmācību treneris Ivars Lielpēteris norādīja – ir jauki ceļojumu baudīt kopā ar savu četrkājaino draugu, taču, pirms ceļot ar lidmašīnu, suns tam ir jāsagatavo.
"Suņi principā ir nedaudz klaustrofobiķi. Viņiem nepatīk šauras vietas. Pie tam būri, kas ir paredzēti lidmašīnām, ir no plastmasas. Tie ir skaļi, kad suns iet, tāpēc radināt var sākt laikus," skaidroja treneris.
Laikus nozīmē nevis dažas dienas pirms lidojuma, bet gan vairākus mēnešus pirms tā.
"Ielieciet iekšā kaut kādu kārumu, garšīgu, smaržīgu kotleti, un vienkārši atstājiet vaļā būri. Nevajag viņu pārāk mudināt iet. Ir svarīgi, ka suns pats pieņem lēmumu, ka ir gatavs tur ieiet iekšā," skaidroja treneris.
Viņš arī uzsvēra, ka ļoti svarīgi suni būrī neiespundēt, bet panākt, lai viņš pats tur grib palikt.
Treneris pamācīja: "Metode ļoti vienkārša. Sākumā iemetiet kārumu. Visticamāk, sunim tā vieta sākumā šķitīs biedējoša. Viņš ieies, paņems kārumu un uzreiz skries ārā. Tas ir normāli, un jāļauj. Jūs vienkārši piemetiet kārumu un dodiet nākamo kārumu. Viņš atkal iet iekšā un iznāk ārā. Un tā tik ilgi, līdz suns saprot, ka nav jēgas nākt ārā, jo tūlīt atkal būs kārums, un viņš sāk gaidīt iekšā. Turpiniet mest un pamazām laiku starp kārumiem vajag palielināt, līdz vienā brīdī vārtiņus var aiztaisīt ciet un tad caur restītēm mest kārumus."
Papildus tam suns jāpieradina arī pie būra pārvietošanas.
Tāpat jāņem vērā, ka pirms lidojuma ir jābūt kārtībā dzīvnieku dokumentiem.
Pārtikas un veterinārā dienesta Starptautiskās tirdzniecības daļas vecākā eksperte Gunita Zabita teica: "Lai ceļotu ārpus Latvijas uz kādu no Eiropas Savienības dalībvalstīm, prasības ir vienādas. Tas nozīmē, ka dzīvniekam ir vajadzīgs mikročips, identifikācija. Viņam ir jābūt Eiropas parauga pasei un obligātai derīgai vakcinācijai pret trakumsērgu."
Tomēr dažās Eiropas valstīs, ņemot vērā tur noteikto epidemioloģisko situāciju, ir noteiktas papildu prasības.
"Pieprasa īpašu attārpošanu pret lenteni ehinokoku. Bet tās ir tikai piecas valstis, tāpēc, ja plāno ceļot uz Somiju, Maltu, Īriju, Ziemeļīriju, Norvēģiju, tad šī procedūra ir jāveic papildus. Un svarīgi ir atcerēties, ka to dara tikai veterinārārsts, nevis īpašnieks pats, jo par to ir jābūt atzīmei pasītē. Svarīgi norādīt gan datumu, gan pat pulksteni, cikos šīs zāles ir iedotas," skaidroja PVD pārstāve.
Dodoties ceļojumā ārpus Eiropas Savienības, jāizpēta katras konkrētās valsts prasības, kas attiecinātas uz dzīvnieku pārvadāšanu.
