Rīgas centrā aptaujātie galvaspilsētas iedzīvotāji un arī tās viesi pauda prieku, ka beidzot arī Latvijā var baudīt ilgi gaidīto karstumu.
"Mēs no Vācijas atbraucām ar motormāju. Izbraucām cauri daudzām valstīm, un mums nekur nebija paveicies ar laikapstākļiem. Tāpēc esam ļoti priecīgi, ka šeit ir tik silts! Es ilgu laiku esmu dzīvojis Argentīnā, kur bija +40 grādu silts, tāpēc man patīk," pastāstīja Rīgas viesis Pīters.
"Tas lietus nedaudz nomāca. Labi, ka ir atpakaļ siltais laiks. Kā ziemeļeiropietim ļoti labi. Jāsāk pierast," pauda Rīgas iedzīvotājs Eduards.
Un tam, ka jāsāk pierast, piekrīt arī eksperts. Kaut gan Latvija atrodas salīdzinoši izdevīgā vietā, arī mums ir jārēķinās ar klimata pārmaiņu sekām. Karstums gan nav vienīgais, ar ko jārēķinās klimata pārmaiņu laikā.
"Kaut vai, piemēram, gaisa piesārņojuma pieaugums. Piemēram, ir augsnes erozija, izdegusi zāle, ko mēs jūtam. Kas pēc tam atspoguļojas – vairāk putekļu, vairāk piesārņojuma. Ir augstāks ozona līmenis, uzreiz ir fotoķīmiskas reakcijas, kas to gaisa piesārņojumu vēl palaiž un veicina. (..) Tas notiek, protams, lēnāk, tie būs 10, 15, 20 gadi, bet tās izmaiņas paralēli ir.
Karstums ir redzama manifestācija tam, bet tas nes līdzi ļoti daudz izmaiņas,
un tas nesīs līdzi arī izmaiņas mūsu dzīvesveidā pamazām," norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Eksperts norādīja, ka pasaulē jau ir vietas, kuras ir neapdzīvojamas tieši karstuma dēļ. Arī Latvijā 32 grādu gaisa temperatūra mums kā ziemeļvalstu iedzīvotājiem ir pietiekami kritiska, un ir risks iegūt karstuma dūrienu, kad ķermenis vairs nespēj sevi atdzesēt. Visredzamākā pazīme ir pamatīga svīšana un dehidrācija, kas var iestāties pat stundas laikā. Tas var izraisīt nieru un aknu mazspēju.
"Kas nāk līdzi dehidritācijai un pārkaršanai, ir faktiski kavētas centrālās nervu sistēmas funkcijas. Galvas smadzenes vienkārši sāk strādāt citādāk, nekā tām vajadzētu. Respektīvi, miegainība, apātija, koordinācijas trūkums, nespēja kaut ko atcerēties. Īstermiņa atmiņa," pastāstīja Vanadziņš.
Arī pētnieki visā pasaulē brīdina par karstuma bīstamību cilvēkam.
"Ja ķermenis uzkarst līdz 40 grādiem, tad cilvēks sasniedz riska zonu.
Dažiem cilvēkiem viss būs labi, bet dažiem ne. Bet šī ir zona, kurā sākas problēmas. Var iestāties orgānu mazspēja vai arī tie var sākt strādāt mazāk optimālā līmenī. Sākās olbaltumvielu denaturācija. Olbaltumvielas sāk mainīt formu un atdalīties. Šī ir agrīnā stadija, kad ķermenis sāk cepties," skaidroja Rohamtonas universitātes fizioloģijas profesors Luiss Halsijs.
Eksperti brīdināja – šī ir jaunā norma, tāpēc pasaules iedzīvotājiem būs jāpierod pie tās.
