ĪSUMĀ:
- Taurgovju galvenais uzdevums ir uzturēt ekosistēmu pļavās jeb noganīt zālājus.
- Lai gan taurgovis dzīvo savvaļā un pie cilvēka nav pieradušas, tās atrodas nožogotā teritorijā.
- Likuma izpratnē taurgovis tiek uzskatītas par mājlopiem, tāpēc tās ir jāreģistrē un tām regulāri jāveic asinsanalīzes, tomēr to paveikt ir ļoti sarežģīti.
- Pārtikas un veterinārais dienests par taurgovju nereģistrēšanu var piemērot sodu.
- Zemkopības ministrija līdz rudenim cer tikt skaidrībā, vai attiecībā uz taurgovīm no Eiropas Komisijas būtu iespējams saņemt kādu izņēmuma statusu.
Ķemeru Nacionālā parka Dundurpļavās mīt aptuveni 90 taurgovju un tikpat daudz savvaļas zirgu. Atbraukt un aplūkot šos dzīvniekus var ikviens interesents. Jau pirms laba laika rūpes par taurgovīm un zirgiem uzņēmies Ķemeru Nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētājs Andis Liepa. Dzīvnieku galvenais uzdevums ir uzturēt dabisko ekosistēmu pļavās – tur rodas augu, putnu un kukaiņu dažādība.
Kā pastāstīja Liepa, pirmās taurgovis un savvaļas zirgi šeit atgādāti 2004. gadā.
Cilvēka iejaukšanās taurgovju dzīvē ir nevēlama
Ķemeru Nacionālajā parkā un arī citur pasaulē tiek palīdzēts taurus atgriezt dabā. Viss sācies ar to, ka cilvēks atklājis šo dzīvnieku gēnus un selekcionējis labākos īpatņus.
"Pirmais ir selekcijas darbs, kur atlasa dzīvniekus ar tādām īpašībām, lai izveidotos šķirne, kura būtu spējīga dzīvot savvaļas apstākļos dabā. Tad nākamais etaps ir kaut kādas lielākas grupas šo dzīvnieku izmitināt savvaļā," pastāstīja Liepa.
Lai gan taurgovis dzīvo savvaļā, tās atrodas iežogotā teritorijā un nevar iet, kur vien acis rāda. Liepa norādīja, ka tālāk novērojama dabīgā atlase – dabā izdzīvo tikai pielāgoties spējīgākie un gudrākie indivīdi, kas labāk apgūst vidi un izdzīvošanas prasmes. Sākumā svarīgi bija gēni, bet šobrīd, pēc daudziem gadiem, galvenie ir citi faktori.
"Te jau sākas nedaudz citas regulācijas, te nav vairs tīra gēnu būšana, bet dzīves pieredze un sociālā nozīmība. Tāpēc ir vajadzīgs lielāks ganāmpulks, lai dzīvnieki var būt atšķirīgi gan vecuma, gan dzimuma struktūrā.
Vecāki dzīvnieki ar pieredzi konkrētā teritorijā zinās, kur, kad ganīties, kur un no kā ir jāuzmanās. Jaunā paaudze nomaina veco un pārņem to pieredzi," norādīja Liepa.
Kontakta ar cilvēkiem šiem dzīvniekiem praktiski nav, tikai izņēmuma gadījumos. "Šie dzīvnieki ir pietiekami patstāvīgi, lai dzīvotu savvaļā, tāpat kā mūsu savvaļas zālēdāji – brieži, stirnas, aļņi. Viss dzīvesveids ir tāds dabīgs. Te viņi dzimst, te viņi nomirst, te viņus apēd pēc nomiršanas. Cilvēka iejaukšanās ir nevēlama," skaidroja Liepa.
Taurgovis ir pārāk agresīvas, lai tās reģistrētu
Tomēr ir kāds "bet". Kamēr ar zirgiem viss ir vienkāršāk, jo tiem piemērots īpašs statuss, likuma izpratnē taurgovis tiek uzskatītas par mājlopiem. Un par tādām tās tiek uzskatītas visā Eiropas Savienībās teritorijā, ne tikai Latvijā. Uz mājlopiem attiecas arī ļoti konkrētas prasības, kas ir jāievēro.
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Antra Briņķe skaidroja, ka liellopiem ir jābūt apzīmētiem, reģistrētiem un izmeklētiem uz infekcijas slimībām.
Tas nozīmē, ka katrai taurgovij ausī būtu jābūt krotālijai jeb numuriņam. Reizi gadā ir jāņem arī asinsanalīzes.
Tomēr, kā norādīja Liepa, to izdarīt ir teju neiespējami. "Par krotāliju ielikšanu – tas nav reāli, jo, pirmkārt, viņām netiek klāt, un, otrkārt, barā ir aizsardzības sistēma, kad pieaugušie aizstāv savus mazuļus un nelaiž pie viņiem klāt. Tas ir vajadzīgs, lai viņi tiktu aizsargāti no lielajiem plēsējiem vilkiem. Viņi jau nešķiro, vai tu esi plēsējs vai cilvēks," skaidroja Liepa.
Ja apzīmēšana un reģistrēšana netiek veikta un asinsanalīzes netiek taisītas, tad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) var piemērot soda sankcijas.
Dvietes palienē sodus maksā katru gadu
Ķemeru Nacionālā parka fonds saņēmis brīdinājuma vēstules no PVD, bet soda naudas pagaidām nav nācies maksāt. Arī citās vietās Latvijā, kur tiek turētas taurgovis, situācija ir līdzīga.
Piemēram, Papes dabas parkā mitinās ap 70 taurgovju. Visus dzīvniekus šeit reģistrēt neesot iespējams. Papes dabas parka reindžers Ints Mednis skaidroja, ka tas esot ļoti grūts, stresa pilns un darbietilpīgs process. "Ja mums ir lielā teritorijā jānoķer govis, kurām jānoņem asins analīzes, tas ir apgrūtinoši," viņš skaidroja.
Savukārt Engures ezera dabas parkā savvaļā mitinās 20–30 taurgovis. Sodus dabas parks nav maksājis, jo cenšas izpildīt normatīvus. Engures ezera dabas parka fonda vadītājs Roberts Šiliņš apstiprināja, ka process ir grūts, un dzīvniekiem nodara lielu stresu, jo tie pie cilvēka nav pieraduši.
Cita aina ir dabas parkā "Dvietes paliene", kur par dzīvniekiem rūpējas biedrība. Dvietē mitinās aptuveni 200 vairāku šķirņu liellopi, dažādi krustojumi.
Bebrenes pagasta vadītāja Benita Štrausa atklāja, ka katru gadu nākas maksāt sodus, jo taurgovis nav reģistrētas. Turklāt ar katru gadu soda naudas apmērs kļūst arvien lielāks.
"Katru gadu mums ir kontroles, un katru gadu mēs par vienu un to pašu, ka mums šie lopi nav reģistrēti, nav krotāliju ausīs, nav pases zirgiem un čipu, un nav ņemtas regulāras asinsanalīzes, maksājam soda naudu. Sākumā bija mazākas [soda naudas], apmēram simts eiro, bet katru gadu viņas aug lielākas. Tā kā mums ir divas novietnes Skuķu ezera abos krastos, tad šīs soda naudas nāk par katru novietni. Šogad jau viņas ir 700 un 400 eiro," atklāja Štrausa.
PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītāja vietniece Rudīte Bērziņa tikmēr skaidroja, ka lopi no Dvietes palienes pēdējos gadus tiek vesti uz kautuvi, tāpēc pārbaudes šeit notiek regulāri. "Brauc inspektori un konstatē to, ka dzīvnieki nav identificēti, dzīvniekiem nav veikti izmeklējumi uz infekcijas slimībām. Datubāzē to var redzēt," skaidroja Bērziņa. "Pēdējos trīs gados 35 liellopi ir aizvesti uz kautuvi no divām Dvietes saimniecībām."
Tas nozīmē, ka sods par taurgovju nereģistrēšanu jāmaksā arī gadījumos, ja no šiem dzīvniekiem tiek iegūta gaļa. Vienalga, vai tā paredzēta tirgošanai, vai arī iemesls ir to skaita samazināšana vai savainoto likvidēšana.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode uzsvēra, ka ir jāievēro pārtikas drošība un nav atšķirības, vai uz kautuvi tiek nosūtīts mājlops vai savvaļas dzīvnieks.
Zemkopības ministrija gaida atbildes no Eiropas Komisijas
DAP atzina, ka taurgovis ir kaut kas pa vidu starp savvaļas dzīvniekiem un mājlopiem. Tāpēc arī ideāla risinājuma šai problēmai nav. Liellopi var pārnēsāt dažādas slimības, kas pēc tam var apdraudēt citus dzīvniekus.
"Mēs nevaram riskēt ar to, ka 500 vai 600 viena veida dzīvnieku dēļ mēs liekam apdraudējumā lauksaimniecības nozari, gaļas lopu audzētājus un tamlīdzīgi, kur ir vairāki simti tūkstoši dzīvnieku. Tāpēc, ka kāds kaut ko neievēro," pauda Strode.
Vienlaikus šādi vai citi zālāju noganītāji Latvijas dabā ir pat ļoti nepieciešami, jo Latvijā situācija ar zālājiem nav laba. Strode atzina, ka jāpriecājas par jebkuriem lopiem, kas nogana atklātas zālāju platības, tādējādi saglabājot dabas vērtības.
Tas gan nenozīmē, ka no taurgovīm tagad vajadzētu atbrīvoties, tās likvidējot. Bet, iespējams, nākotnē vieglāk būtu pļavās palaist, piemēram, aitas vai kazas. Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar DAP, klauvē pie Eiropas Komisijas durvīm. Klauvē ilgi, bet mērķis ir iegūt skaidru atbildi, nevis birokrātisku atrakstīšanos, mēģinot saprast, vai šajā gadījumā varētu piemērot kādu izņēmuma statusu.
Galvenais jautājums, uz kuru Zemkopības ministrija vēlas iegūt atbildi no Eiropas Komisijas, ir tas, vai liellops, kurš tiek turēts dabas parkā, ir uzskatāms par savvaļas dzīvnieku. "Ja viņš ir savvaļas dzīvnieks, tad arī tiesiskais regulējums, viss tiesiskais ietvars būs attiecīgi kā savvaļas dzīvniekam," sacīja Briņķe.
Pagaidām konkrētas atbildes nav saņemtas, bet līdz rudenim Latvija cer tikt skaidrībā, ko tad īsti ar šiem dzīvniekiem iesākt un kādas prasības uz tiem attiecināt. Ja būs izņēmuma statuss, tad, visticamāk, audzētājiem būs jārēķinās ar stingrākām biodrošības prasībām.
