RAKSTA CEĻVEDIS:
Starp citu, mūsu valstī savvaļā sastopama tikai viena kazeņu ģints suga, kurai sugas oficiālajā nosaukumā ietverts vārds "kazene", konkrēti – zilganā jeb parastā kazene (Rubus caesius). Šīs sugas augi ir divgadīgi puskrūmi ar ložņājošu vai stāvu, dzeloņainu stublāju. Kazeņu pirmā gada dzinumi – neziedoši, otrā gada dzinumi – ziedoši. Zied jūnijā, nereti arī jūlijā.
Kazenes samērā bieži aug minerālvielām bagātā augsnē mežmalās, krūmājos, upju krastos, ceļmalās, kāpās.
Kazeņu augļi ir paprāvu, skrajos ķekaros sakopotu kauleņu kopaugļi. Nogatavojušies kazeņu augļi ir zilā vai tumšzilā krāsā, ar apsarmi klāti, sulīgi, bet skābeni. Tie ienākas jūlija beigās–augustā, nogatavojas pakāpeniski – vienlaikus vienviet var būt atrodami gan ziedi, gan zaļi augļi, gan daļēji gatavi augļi, gan pilnīgi nogatavojušies augļi. Ļaudis kazeņu augļus lieto uzturā, tos izmanto arī tautas medicīnā.
Ar zilganajām kazenēm nereti tiek jauktas melnās cūcenes (Rubus nessensis) – divgadīgi puskrūmi ar izteikti dzeloņainu stublāju. Tās ir kazenēm bioloģiski ļoti radniecīgas, ārēji zināmā mērā līdzīgas.
Priekšroku melnās cūcenes dod auglīgām augsnēm, tomēr spēj augt arī smilts augsnēs. Šie puskrūmi visbiežāk dzīvo nelielās grupās sausos mežos, mežmalās, krūmājos, paugurainēs, retāk ceļmalās, dzelzceļmalās, grāvmalās, upju krastmalās. Latvijā melnās cūcenes atrodamas visai bieži, bet retāk par zilganajām kazenēm.
Melno cūceņu ziedēšana norit jūnijā.
Cūceņu augļi ir no relatīvi nelieliem kauleņiem veidoti, ķekaros sakopoti kopaugļi. Pēc formas līdzīgi kazeņu augļiem. Tie ir spīdīgi, sulīgi, kad nogatavojušies, – saldi (salīdzinot ar kazeņu augļiem, ļoti saldi), zilganmelnā vai sarkanmelnā krāsā. Cūceņu augļi ienākas, sākot no jūlija nogales līdz pat oktobrim, nogatavojas pakāpeniski – vienlaikus vienviet atrodami dažādas attīstības pakāpes augļi. Cilvēki tos izmanto uzturā, ārstniecībā.
Kazeņu ģintij piederīgas arī klinšu kaulenes (Rubus saxatilis) – daudzgadīgi, ēncietīgi lakstaugi. Kaulenes bieži sastopamas uz vidēji auglīgām augsnēm dažādos mežos, tostarp aizaugošos un aizaugušos izcirtumos, tāpat mežmalās un krūmājos. Šiem augiem raksturīgi gan gari, ložņājoši neauglīgie dzinumi, kas, beidzoties augšanas sezonai, veģetatīvi pavairojas iesakņojoties, gan arī stāvi augoši auglīgie dzinumi, kuros pēc ziedu noziedēšanas attīstās augļi ar sēklām.
Ziedēšanas periods: no maija līdz jūlijam.
Klinšu kauleņu augļi – savstarpēji vāji saistīti kopaugļi, kas sastāv no paprāviem kauleņiem, kuru daudzums auglī ir ļoti variabls – no viena vien līdz pat astoņiem. Augļi apvienoti ķekaros, spīdīgi, sulīgi, skābeni, kad nogatavojušies, – spilgti sarkanā vai pat oranžīgā krāsā.
Augļu vairākums ienākas jau jūlijā, pārējie augusta sākumā.
Kauleņu augļi ir ēdami, lai gan nereti tie tiek nepamatoti uzskatīti par indīgiem.
Tāpat kā kaulenes, arī parastās lācenes (Rubus chamaemorus) ir kazeņu ģints daudzgadīgi lakstaugi. Lācenes atrodamas visā valsts teritorijā, bet ne bieži. Tās mājo augstajos purvos (vairāk to malās) un purvainos mežos. Zied šie augi parasti maija nogalē, jūnija pirmajā pusē.
Lai dāsni ražotu gardos dzintarkrāsas augļus, lācenēm vajag samērā daudz gaismas. Lāceņu augļi – kauleņu kopaugļi, kas novietoti pa vienam īsiem matiņiem klātā stublāja galā. Tie ir sulīgi, ar rūgtskābi saldenu garšu, sākumā zaļi, pēc tam sārti, vēlāk oranždzelteni krāsoti, kad pilnīgi ienākušies, – zeltaini dzelteni un caurspīdīgi.
Augļi ienākas jūlija otrajā pusē–augustā.
Ja laiks iegrozās karsts, tie strauji pārgatavojas. Cilvēki lācenes izmanto uzturā, ārstniecībā, arī kosmētikā. Zinātāji saka, ka šo augu augļus ieteicams ievākt, kamēr tie vēl sārti vai gaišdzelteni, nevis jau dzintara krāsā.
Protams, jāapraksta arī Latvijā izplatītākie un pazīstamākie no kazeņu ģints savvaļas augiem – meža avenes (Rubus idaeus). Tās ir divgadīgi puskrūmi, kuru stublājs un tā zari klāti tieviem dzeloņiem.
Avenes pie mums sastopamas bieži, ir sauli mīlošas, īpaši labi iedzīvojas trūdvielām bagātā augsnē. Tās parasti aug mežos (īpaši pirms vairākiem gadiem izstrādātos izcirtumos, arī ceļu un grāvju malās, uz stigām), bet nav retums arī krūmājos, ūdenstilpju krastos.
Zied avenes nevienmērīgi, vairākums nozied maija otrajā pusē–jūnijā. Tāpat kā radniecīgo sugu augļi, arī aveņu augļi, protams, ir kauleņu kopaugļi. Tie sakopoti skrajos ķekaros, ir sulīgi, aromātiski, kad nogatavojušies, – saldi, sarkani vai sarkanvioleti.
Augļi ienākas jūlija beigās–augustā, nogatavojas pakāpeniski.
Cilvēki avenes izmanto uzturā, ārstniecībā.
Mežā
Rakstu sēriju līdzfinansē:
