Šī gada 7. jūlija naktī mājas apogu "Athene noctua" Zemgalē konstatēja LOB darbiniece Tatjana Ignatoviča. Viņa devās naktsputnu uzskaitē, cerot saklausīt griezes un paipalas, kā arī vienlaikus meklējot citas īpaši aizsargājamās sugas, lai papildinātu datus par to izplatību Latvijā.
"Putns sēdēja uz elektrības vadiem un pustumsā bija grūti pamanāms, tomēr tā, manuprāt, neierastā ķermeņa forma lika apstāties un pievērst tam pastiprinātu uzmanību.
Nolēmu izpētīt situāciju un pavērot putna uzvedību. Pēc brīža uz lauksaimniecības tehnikas angāra, kas atradās blakus, pamanīju otru putnu, kas lika man aizdomāties par iespējamo mājas apogu pāra klātbūtni un iespējamo ligzdošanu šajā teritorijā," stāstīja LOB darbiniece.
Viņa norādīja, ka pēc neilga brīža viens no putniem aizlidoja un iedziedājās angāra iekšpusē. Tikmēr otrs putns vēroja sievieti no sākotnējās atrašanās vietās. Tajā naktī par mājas apoga ligzdošanu pārliecināties neizdevās.
Uzzinot par iespējamo mājas apogu novērojumu, pārliecināties par Latvijā reto ligzdotāju 8. jūlijā devās LOB darbinieks, putnu uzskaišu veicējs Edgars Smislovs. Viņš dokumentāli fiksēja mājas apoga ligzdvietu un secināja – mājas apogu pāris tajā jau aprūpē savus mazuļus.
Pēdējā mājas apoga ligzdošana konstatēta 1984. gadā
Iepriekšējā retā reize, kad mājas apoga ligzdošana tika konstatēta Latvijā, bija 1984. gadā Ventspilī, kad putna ligzdošana pierādīta pilsētas nomales vistu fermā – spraugā zem jumta pārseguma.
Kopš 1986. gada ir zināmi tikai trīs mājas apoga pierādītas novērošanas gadījumi: 1986. gadā – Iecavas apkārtnē, 1993. gadā – Skaistkalnē un pēc divdesmit četru gadu pārtraukuma arī 2017. gadā – Mārupē.
Mājas apogs ir pūčveidīgo putnu suga ar ļoti plašu izplatības areālu, kas aptver lielāko daļu Eiropas, daļu Āzijas un Ziemeļāfrikas. Latvija atrodas uz sugas areāla ziemeļu robežas. Mājas apogs ir nometnieks, ligzdo ēku spraugās un koku dobumos, pārtiek no sīkiem grauzējiem un putniem, kā arī sīkākām radībām – bezmugurkaulniekiem.
Putns sastopams lauku ainavā ar ēkām un veciem kokiem, vistu un liellopu fermās, vecos parkos, apdzīvotas vietās un pilsētu nomalēs. Mājas apogs ir kļuvis ļoti rets ne tikai Latvijā. Vairākās Eiropas vietās tā areāls ir sašaurinājies, ko skaidro galvenokārt ar biotopu pārmaiņām, ieskaitot ligzdošanas vietu zudumu, lauksaimniecības intensifikāciju un pesticīdu lietošanu, kā arī vecu, dobumainu koku izciršanu un veco ēku pārbūvi.
