Putni būros un voljēros
Vai esat dzirdējuši, kā vienlaicīgi klabina 30 stārķi? Latvijas savvaļas putnu palīdzības biedrības "Drauga spārns" putnu rehabilitācijas centrā dziļos laukos Tukuma novada Pūres pagastā tā ir ikdiena. Lielos, ar tīklu pārvilktos voljēros mīt cēlie putni, kas ar dažādiem ievainojumiem atvesti no visas Latvijas, atveseļojas, daudzi jau vicina spārnus. Tuvojoties negaisam, aktivizējas arī kaijas, kas plunčājas pa baseinu citā voljērā.
Pie "Drauga spārna" biroja Latvijas Radio sastapa Natāliju ar tukšu pārvadāšanas krātiņu, viņa tikko drošās rokās nodevusi ievainotu balodi. "Viņš nelido. Atradu zemē uz ielas, kaķi gribēja apēst. Atbraukt bija viegli, 100 kilometri, nekas! Viņš dzīvoja pie mums divas nedēļas, bet nelidoja. Viņam medicīnisko aprūpi vajag," pastāstīja Natālija.
Attālums, kas jāmēro ar putnu automašīnā, dabas draugiem nav šķērslis. Daudzus gan varētu atsijāt tas, ka pašlaik "Drauga spārna" dežūrtelefonu sazvanīt ir ļoti grūti. Jaunie putni, mācoties lidot, uztriecas dažādiem šķēršļiem, bieži ieskrien logu stiklos. Rehabilitācijas centrs ir pārpildīts.
Administratīvajā ēkā, kur istabās un būrīšos veseļojas tie, kurus vēl nevar laist ārā, Latvijas Radio satika darbinieci Baibu. Viņa ar pinceti putnēnu knābjos lika kāpurus, kas staipās plastmasa konteinerā. Tik mazi putnēni ir jābaro ļoti bieži.
"Daži jau ir gatavi iet tālāk būros. Mums te ir būri katrai sugai," pastāstīja Baiba.
"Drauga spārnā" visvairāk ir kaiju, pēc tam – baloži, stārķi, gulbji gan āra baseinos, gan iekštelpās. Slimākie guļ bērnu ceļojumu gultiņās. "Te mums ir akls gulbis. Viņš pilnībā neredz," pastāstīja Baiba.
70 zvani dienā
Rehabilitācijas centra vadītāja Anete Siņevoļnova pastāstīja, ka cilvēki ievainotos putnus ved no visas Latvijas. Atsevišķu putnu sugu, piemēram, stārķu uzņemšanai kapacitāte ir izsmelta. Palīdzība vajadzīga daudziem lidoņiem, vasarā standarts ir 70 zvani dienā. Centrs, pirms uzņemt putnu, zvanītājam uzdodot jautājumus par tā atrašanas apstākļiem, jo varbūt mazulim turpat blakus ir vecāki un tam nemaz nav vajadzīgs palīdzēt. Lūdz arī vizuālu materiālu, vislabāk video, lai novērtētu putna stāvokli.
Netiekat galā? "Jā, varētu tā teikt. Mēs esam uzņēmušies darīt vairāk, nekā spējam. Putni no visas Latvijas, vairāki tūkstoši gadā. Kapacitāte nav bezizmēra," atzina Siņevoļnova.
Anete Siņevolnova, Latvijas lepnuma balvas ieguvēja, "Drauga spārnu" izveidoja 2010. gadā par privātiem līdzekļiem. Viss sācies ar botulisma skartu, paralizētu kaiju, ko atrada pie jūras. Sieviete meklējusi, kā tai palīdzēt, sapratusi, ka Latvijā nekādu rehabilitācijas centru putniem nav. Astoņus gadus viņas putnu hospitālis darbojās Jūrmalā, tad pārcēlās uz plašāku teritoriju Pūrē.
Galveno ieguldījumu "Drauga spārna" izveidošanā sniedzis Anetes tēvs, uzņēmējs. Taču ziedot var arī citi, piemēram, cilvēki, kuri atved ievainotos putnus, jo paši nespēj par tiem parūpēties.
"Cik mums tagad [putnu] ir uz vietas, to ir nereāli saskaitīt. Daži pie mums dzīvo jau 10 gadus, tajā laikā vēl mums nekāda reģistra nebija. Tagad katram ir sava uzņemšanas kartiņa, gredzena numurs," pastāstīja Siņevoļnova.
Atkopušies putni dzīvo lielos voljēros dabai maksimāli pietuvinātos apstākļos, nemitīgi pārvietojas, tos nav iespējams saskaitīt, bet Anete lēš, ka to varētu būt aptuveni tūkstotis. Tikpat daudz pagājušogad ir palaisti brīvībā.
Par daudziem putniem jārūpējas visu to atlikušo mūžu. "To jau mēs uzreiz varējām redzēt. Bija putni ar bojātiem spārniem. To, ka viņu būs tik daudz, to neviens nevarēja iedomāties," sacīja Siņevoļnova.
Tikmēr ir pamodies Anetes mēnesi vecais bērns, ilgi viņa vairs nevar runāt, tikai uzsvēra, ka pēc viņas pieredzes vairumā gadījumu putnu ķibeles nav dabiskā atlase, bet gan cilvēku darbības rezultāts.
"Tas, ko cilvēki varētu darīt, ligzdošanas laikā varētu turēt savus kaķus istabā, lai mazuļi netiktu noķerti.
Kaķis nav Latvijas faunas sastāvdaļa," norādīja putnu rehabilitācijas centra vadītāja.
Anetes komandā ir vairāk nekā 20 darbinieku. Tikmēr viņas kolēģe Ingvilda dzīvnieku palīdzības centrā "Ežu hospitālis" netālu no Jelgavas, pēc pašas vārdiem, cīnās viena. Ingvildai ir veterinārās medicīnas izglītība, un viņas centrs ir ekstrēmi pārpildīts – 170 dzīvnieku.
Jūnija beigās, kad Latvijas Radio vēlējās tikties ar centra saimnieci, viņa gaidīja no Daugavpils ierodamies savainotu stirnu. "Ežu hospitālī" nonāca arī bez mammas palikušu ežu mazuļu metiens, un "Facebook" profilā izskanēja Ingvildas lūgums ziedot naudu speciālajam pienam. Taču Latvijas Radio intervija nenotika, jo uzņēmīgā sieviete saslimst.
Ielāps sliktai sistēmai
Kā sabiedrībai pareizi būtu jārisina ievainoto un vientuļo dzīvnieku un putnu problēma? Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus atbildi sāka ar oponēšanu "Drauga spārna" vadītājas teiktajam: "Visbiežāk tie, par ko cilvēki ziņo, ir putni, un lielākajā daļā gadījumu viņiem palīdzība nav vajadzīga.
Situācijās, kad putnam kaut kas nelāgs ir noticis, bieži vien neko palīdzēt nevar. Tā dabā ir iekārtots, ka vājākie kļūst par barību citiem."
Taču situācijās, kad putnam vai dzīvniekam var un vajag palīdzēt, nedrīkst visas rūpes uzkraut uz pāris pašaizliedzīgu entuziastu pleciem, uzskata ornitologs.
"Pēc likuma šādās situācijās tā, kam būtu jāatbild, būtu vietējā pašvaldība. Tai vai nu pašai būtu jāspēj parūpēties par nelaimē nonākušiem savvaļas dzīvniekiem, vai jābūt līgumam ar kādu patversmi. Bet lielākajā daļā gadījumu pašvaldības nespēj tikt ar to galā, daudzas pat nezina, ka tas ir likumā rakstīts. Labi, ka putnu glābšanai ir "Draugu spārns". Bet tas ir ielāps sliktai sistēmai," skaidroja Ķerus.
Darbā ar ievainotajiem dzīvniekiem vairāk vajadzētu iesaistīties veterinārārstiem un arī patversmēm reģionos, ar tām jāsadarbojas pašvaldībām, uzskata Ķerus, nevis jāuzveļ viss smagums pāris entuziastiem, kas strādā pāri saviem spēkiem.
Par šo situāciju bijusi diskusija arī Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldē, pastāstīja tās vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika, atzīstot, ka darbojošos sistēmu savvaļas dzīvnieku glābšanai Latvijā pagaidām nav izdevies izveidot.
"Vetārsti nāca klajā ar to, ka viņi netiek apmācīti savvaļas dzīvnieku ārstēšanā.
Tas ir nākotnes jautājums. Ir jārada programma speciālistu sagatavošanai," norādīja Reinika.
Tikmēr arī Dabas aizsardzības pārvaldē dominē viedoklis, ka mūsdienu sabiedrībai tomēr kopumā ir tendence glābt par daudz. Tālab jau otro gadu tā organizē kampaņu "Neizdzēs dzīvību", kuras moto ir "Atstāj mani savvaļā!". Mājaslapā www.neizdzesdzivibu.lv atrodams arī telefons, kur konsultācijas sniedz zinoša veterinārārste.
