Suņu skaits Jūlijas mājās nepārtraukti mainās, jo Jūlija nelaimē nonākušajiem dod arī pagaidu mājas.
Tomēr daži dzīvnieciņi tik ļoti iekrīt sirdī, ka paliek pie glābēja līdz mūža beigām.
Sākotnēji Jūlija pieņēma mājās suņus gados, aklus un kurlus dzīvniekus, un ātri vien tiem izdevās atrast jaunus saimniekus. Piemēram, taksis Mimī pie Jūlijas padzīvoja pavisam neilgi, ātri atradās jaunas mājas – fermā ar zirgiem, govīm un plašu lauku teritoriju. Tomēr Mimī veiksmes stāsts ātri pārvērtās murgā.
"Pēc nedēļas man zvana saimniece un teica, lai paņemu savu suni, viņa esot nenormāla, neadekvāta, sakožot viņai visas rokas," atminējās Jūlija. Aizbraucot pie Mimī un saimnieces, Jūlija konstatēja, ka suns piesiets pie koka divu metru pavadā. Mimī smilkstējusi un raudājusi, un pēc šī notikuma pārcēlusies pie Jūlijas uz dzīvi.
Savukārt Čepas saimniekam pudele grādīgā izrādījās svarīgāka par savu suni. Vienu dienu viņš suni izmeta atkritumu konteinerā, un tur to atrada Jūlijas draudzene.
"Man zvana draudzene un stāsta, ka gāja mest atkritumus un redz, ka kaut kas kustas, viņa sāk bļaut un sauca vīru, domājot, ka tur ir žurka," stāstīja Jūlija. Draudzenes vīrs no konteinera izvilka suni.
Kopā ar buldoga kucīti Ilku Jūlija izglāba vēl trīs suņus, kas daudzus gadus, par spīti dažādām slimībām, ilgstoši izmantoti nelegālai pavairošanai. Tos kā nederīgus saimnieks izlicis internetā – lai ņem, kas grib. No suņiem izdzīvoja tikai Ilka.
"Mana astīte, viņa visu laiku ir man blakus, skrien līdzi. Visiem bija veselības problēmas. Kad viņus [suņus] zaudēju, es ļoti uztraucos, domāju, ka vajag mazliet apstāties," stāstīja Jūlija.
Apstāties Jūlijai nav laika, tik daudziem vajag palīdzēt. Zaudējuma sāpes un bēdas par dzīvnieku pārdzīvoto aizmirstas mirkļos, kad izdodas kādam atrast mājas.
"Kad atrodam jaunus saimniekus, ir prieks, ka sunim ir otrā iespēja dzīvot. Tie suņi priecājas jaunajā ģimenē. Kad man sūta bildes, ka suņi ir priekā, ka viņiem jauna dzīvība, tā ir kā otrā elpa," stāstīja Jūlija.
Tiem, kas ļoti vēlas suni, bet nav līdz galam droši par savu lēmumu, dzīvnieku glābēja iesaka sākumā kādam dot pagaidu mājas. Tas gan atslogo patversmju darbu, gan ļauj cilvēkam pa īstam saprast jauno atbildību. "Tu vari izvēlēties pamēģināt paņemt uz kādām divām nedēļām, kamēr viņam meklē mājas, aprūpēties un paskatīties, vai tev būs spēka un visas iespējas viņu turēt pie sevis," skaidroja Jūlija Troksne.
Jūlijas plašajā sirdī mūžīgu mīlestību iemantojuši arī zirgi un vācu dogi. Saimniece smejas, ka vācu dogi ir viņas lielā un apzināti plānotā mīlestība. Šajos suņos Jūlija mīl temperamentu un aristokrātiskās manieres. Savukārt zirgu audzēšana ir sapnis, kas nu tapis piepildīts.
"Es varu atslābināties no visām problēmām, no visa, viņi man dod tādu brīvību lidot," minēja Jūlija.
Lai arī pārdzīvoti grūti laiki, Jūlijas sētā bēdīgus degunus neredz. Šeit dzīvo ticība labajam un mazas sirdis gaida lielu mīlestību. Savu īsto cilvēku.
"Viņi pie tevis tā pieķeras, ka tu viņiem esi viss, viņi neko vairāk neredz. Kad viņus izglābj un sāk viņiem dot vairāk uzmanības, tad viņi mēģina atdot arī tev," skaidroja Jūlija Troksne.
