Pirmdien un otrdien, 3. un 4. jūlijā, Veselības inspekcijas speciālisti apseko 59 oficiālās peldvietas Latvijā. Viņi dodas jūras, upju un ezeru ūdeņos, lai paņemtu paraugus izmeklējumiem, no kuriem pēcāk laboratorijā noteiks mikroorganismu klātbūtni ūdenī.
Vecāķu pludmalē Rīgā pirmdien pūta spēcīgs vējš un bija spēcīgi viļņi. VI speciāliste uzvilka ūdensnecaurlaidīgu kostīmu ar biksēm un zābakiem un devās ūdenī. Kad iebrida apmēram metra dziļumā, viņa līdzi paņemtajā plastmasa traukā, kas bija iestiprināts garā kātā, 30 centimetru dziļumā iesmēla ūdeni un ar šo paraugu devās atpakaļ krastā. Tur viņas kolēģe savākto ūdeni pārlēja sterilā, mazākā traukā un ievietoja aukstuma kamerā.
"Arī paralēli tiek veikti vizuālie novērojumi, tiek novērtēta ūdens krāsa, vai nav kādi atkritumi, vai nav zilaļģes savairojušās. Tālāk ūdens paraugi tiek vesti uz "BIOR" laboratoriju mikrobioloģiskajai izmeklēšanai.
Mēs pārbaudām mikrobioloģisko piesārņojumu – tiek pārbaudīts ūdens uz diviem mikroorganismiem: zarnu nūjiņām un zarnu entrekokiem," stāstīja VI vecākā speciāliste vides veselības jautājumos Daina Sudraba-Livčāne.
Šādas pārbaudes peldsezonā veic vismaz četras reizes.
Process ir visai raits – visas 59 oficiālās peldvietas VI iecerējusi pārbaudīt šo divu dienu laikā. Nedēļas nogalē būšot zināmi analīžu rezultāti. Peldsezonā, kas sākas 15. maijā un beidzas septembra vidū, inspekcija ūdens kvalitātes pārbaudes veic kopumā piecas reizes. Pārsvarā peldvietas Latvijā ir ar izcilu kvalitāti, liecina līdz šim ievāktie paraugi, norādīja Sudraba-Livčāne.
"Līdz šim visās peldvietās ūdens kvalitāte ir bijusi laba. Nav bijuši noteikti peldēšanās ierobežojumi – nav bijis ne reizi ieteikts ieteikums nepeldēties, ne aizliegums peldēties.
Šobrīd zema kvalitāte ir Lielupes peldvietai Jelgavā, Pasta salas peldvietai. Arī Rīgas peldvietā Rumbulā," skaidroja VI pārstāve.
Nevar pieņemt, ka, tāpat kā pirms mēneša, arī šajās pārbaudēs ūdens kvalitāte visur būs laba. Tas ir ļoti mainīgi, arī mērens lietus var atnest kādu piesārņojumu. Savukārt neoficiālajās peldvietās situācija ir citādāka – tur piesārņojums novērojams vairāk un biežāk arī konstatē zilaļģes. Tiesa gan, tur arī pārbaudes nav tik regulāras, jo tās veic vien pēc pašvaldību pasūtījuma.
"Pašvaldībai ir tiesības arī pašai veikt šo peldūdeņu monitoringu, un tā tas notiek. Tās ir tās saucamās neoficiālās peldvietas, bet tā ir pašvaldības labās gribas izrādīšana attiecībā uz iedzīvotājiem un pašvaldības viesiem.
Tātad no vienas līdz piecām reizēm gadā atkarībā no apstākļiem un konkrētās situācijas uz vietas pašvaldības šajās neoficiālajās peldvietās veic peldūdeņu kvalitātes laboratoriskos mērījumus, bet, protams, tas ir no pašvaldību budžeta līdzekļiem," skaidroja padomniece Pašvaldību savienībā vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa.
Piemēram, "BIOR" sniegts pakalpojums – viena apsekošanas reize – pašvaldībai izmaksā aptuveni 28 eiro bez PVN.
"Man liekas, ka viņš ir netīrs apakšā, visādi netīrumi. Pats biju sagriezis kāju. Jaunieši jau diezgan daudz agrāk piesārņoja. Pats biju agrāk redzējis to. Pēc peldēm sāka parādīties plankumi un pleķi,
tāpēc pārtraucu šeit peldēties un sāku apmeklēt citas, tīrākas vietas, piemēram, kā Niedrāja ezers Smiltenē, kur ir diezgan tīrs ūdens," stāstīja vīrietis pie kādas peldvietas Valkā.
Daļa cilvēku atzina, ka kādiem mērījumiem un pētnieku novērojumiem īpaši līdzi neseko, taču mēdz novērtēt ūdenstilpes kvalitāti paši – tā teikt, uz aci.
