Kā skaidroja DAP, šos darbus veica DAP kopā ar Pasaules Dabas Fondu un brīvprātīgajiem iniciatīvā "Daru labu dabai".
Upes atjaunošanas darbus vadīja Dabas aizsardzības pārvaldes "LIFE-IP LatViaNature" saldūdens biotopu eksperte Lauma Vizule-Kahovska. Attīrot upi un novēršot šķēršļus ūdens plūdumam, atjaunota upes straujtece, kas bagātina ūdeni ar skābekli, palielina upes pašattīrīšanās spēju un uzlabo dzīves vidi upē mītošām aizsargājamām sugām.
Narūtā sastopamā biezā perlamutrene Unio crassus un upes micīšgliemezis Ancylus fluviatilis ir Latvijā īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas. Narūtas gultnē uz akmeņiem nereti sastopama arī sārtaļģe Hildebrandia rivularis, kas ir upju straujteču indikatorsuga.
Saldūdens biotopu eksperte Lauma Vizule-Kahovska skaidroja: "Koku sanesumi un bebru dambji veido šķēršļus, kas kavē upes tecējumu un izmaina straujtecēm raksturīgos vides apstākļus. Būtiski, ka pilnīga koku izvākšana upē nav nepieciešama. Nelielos daudzumos upē iekritušie koki, kas pilnībā neaizšķērso upi, ir atstājami – tie palielina dzīvotnes daudzveidību un kalpo par mājvietu vēžveidīgajiem, par slēptuvi zivīm, kā arī par augšanas substrātu sūnām un aļģēm."
Narūta ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams biotops 3260 "Upju straujteces un dabiski upju posmi". Un jau tradicionāli augustā notiek tās straujteces atjaunošanas darbi, lai uzlabotu šī biotopa kvalitāti, kas patlaban koku sagāzumu, sanesumu un bebru aizsprostu dēļ vērtējama kā vidēja.
Ikgadējo talku mērķis ir pakāpeniski atbrīvot Narūtu no šāda veida šķēršļiem visā tās aptuveni desmit kilometru garumā – no iztekas Ežezerā līdz pat ietekai Dagdas ezerā. Straumes nosprostojumu likvidēšana ir nozīmīga ne tikai upes kvalitātes uzlabošanai, bet arī rekreācijai – upe atkal kļūst pieejama laivošanai.
