Viņš norādīja, ka Latvija Otrajā pasaules karā bija ieņēmusi neitrālu pozīciju, cerot, ka abas puses – Padomju Savienība un nacistiskā Vācija – viena otru līdzsvaros, Latviju neskarot. Turklāt Latvijā toreiz valdīja, pēc Kuzmina teiktā, „pārāk naivs” uzskats, ka ar PSRS izdosies kaut ko sarunāt. „Pārāk naivi uzticējas un naivi domāja par to, kas notika Padomju Savienībā (..) Mums ir grūti iedomāties, ko tobrīd domāja [Kārlis] Ulmanis. Bet kaut kas nogāja garām,” vērtējot Ulmaņa politiku un sekas, sacīja Kuzmins.
Viņš norādīja, ka bija divi iemesli, kāpēc PSRS okupēja Latviju bez cīņas. Pirmkārt, Ulmanis pārāk daudz bija uzurpējis varu. Otrkārt, valdīja uzskats, ka pret PSRS militāro pārspēku nav iespējams cīnīties. Toreiz vēl nebija zināms, ka Latvijas armijas virsnieki tāpat ies bojā izsūtījumā vai slepkavībās Litenē.
Tomēr mūsdienās Latvija nav neitrāla – piemēram, attiecībā uz notikumiem Ukrainā.
Tiesa, var vilkt paralēles starp 1940.gada Latviju un Krimu pērn. Sākumā citas valsts teritorijā esošas karabāzes, pēc tam iekļaušana iebrucēja valsts sastāvā pirms kuras notikušas fiktīvas vēlēšanas.
Līdzīgi domā politologs Kārlis Daukšts, norādot, ka Krimā pērn un 1940.gada Latvijā bijuši līdzīgi notikumi. Tomēr Daukšts uzsver, ka Latvija atrodas Krievijas ietekmes mērķu zonā, tāpēc ir nepieciešama konsolidēta sabiedrība.
Pirms 75 gadiem sākās Latvijas okupācija. Valstī ienāca Padomju armijas tanki un karavīri.
