#LV99plus: Skolēnus aicina ziņot par skolotājiem sabotieriem

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Andrejs Kalniņš

Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.

Saziņas medijs projektā #LV99plus - ieraksti dienasgrāmatā.

Andrejam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Šodien skolā liela ambrāža. Skolotājs Dūmiņš ir apvainots sabotāžā. Pēdējās dienās avīzes raksta par to, ka skolās ir jāstrādā vienīgi skolotājiem-demokrātiem. Tie, kas tādi nav, ir kontrrevolucionāri un sabotieri.

Šo sabotieru noteikšanai talkā aicina citus skolotājus un skolēnus.

Klīst baumas, ka Dūmiņu uzrādījis mūsu klasesbiedrs Ziediņš. Viņš ar Dūmiņu satika īpaši slikti, un Dūmiņš viņu bieži lamāja rupjiem vārdiem, šad un tad arī iekaustot. Bite teica, ka viņam Dūmiņa nemaz nav žēl, viņš, maita, atņēma virsnieka kokardi. Freimanis un mazais Jānis izvairījās no viedokļa, bet ar Skalu mēs vairs nerunājam. Ap pusdienas laiku pie ziņojumu dēļa parādījās paziņojums, ka Dūmiņš vairs mūsu skolā nestrādās.

Kad izstāstīju notikumus tēvam, viņš man lika apzvērēt, ka man nekad prātā neienāks nodot kādu savu skolotāju. Ja viņš kādreiz dabūs zināt, ka es vispār par kādu kaut ko esmu pateicis lieliniekiem, vispirms noslānīs mani un pēc tam padzīs no mājām. Atbildēju, ka man ne prātā nenāk kaut ko teikt lieliniekiem. Kā nekā esmu daļa no nacionāli domājošas jaunatnes.

*1917. gada 22. decembra ieraksts dienasgrāmatā.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti