Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Kamēr vieni ir neizmērojami priecīgi atgriezties mājās pēc ilgajām bēgļu gaitām, citi domā, ka zāle zaļāka sētas otrā pusē. Kara ar boļševikiem beigas dod iespēju braukt meklēt laimi Krievijā. Vairāki Kurzemē kara laiku aizvadījušie latvieši uzskata, ka Krievijā valda daudz lielāka brīvība, algas labākas, pārtiku ar atrast vieglāk, vai cer atrast pazudušus tuviniekus.
Protams, ne visi, kas tā domā aizbrauc. Daļu par pretējo pārliecina bēgļi, bet citi nevēlas doties garajā ceļā. Tomēr ir saimnieki, kas pat savu saimniecību pārdevuši, lai varētu pamest Kurzemi.
Vēl pavisam nesen dzirdēju stāstu par kādu Liel-Eseres pagasta saimnieku. Saimnieka ģimeni izšķīra karš, jo abi dēli palika frontes otrā pusē. Saņemt kādu ziņu par viņu gaitām nebija iespējams, tāpēc saimnieku nomāca mokoša neziņa. Tāpat viņš nebija mierā ar jauno kārtību Kurzemē un pie katras iespējas lādēja vāciešus. Dzīve Kurzemē viņam šķita nepanesama.
Tāpēc, kad beidzot karš beidzās, saimnieks meklēja iespējas pārdot savu saimniecību un doties uz Krieviju. Kad viņam jau bija izdevies visu pārdot un atlika vien sēsties vilcienā uz austrumiem, mājās pārradās abi dēli. Dēli bija ārkārtā pārsteigti par tēva lēmumu. Viņi bija izbēguši no Krievijā valdošā haosa un atgriezušies dzimtenē, lai atrastu to, ka dzimtas māja ir zaudēta. No dēliem tēvam drīz tapa skaidrs, ka Krievijā nemaz tik labi nav, kā iepriekš domāts, un dēli it nemaz negrasās tur atgriezties. Ģimene atkal bija kopā, bet atgūt pārdoto īpašumu vairs nebija iespējams.
*1918. gada 3. augusta ieraksts dienasgrāmatā.
