Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Fakts aiz stāsta: 1919.gada augustā ASV un Zviedrijas kuģi Rīgai piegādāja vairākas tonnas ar medikamentiem, kas pēdējo gadu laikā bija kļuvuši par deficītu.
Vispārējais trūkums līdz pat šim brīdim bija smagi jūtams ne tikai pārtikas, drēbju, malkas un citu ik dienas nepieciešamību ziņā. Rīgā teju vispār nebija pieejami medikamenti. Aptieku plaukti pēdējos mēnešus stāvēja tukši. Jebkura smaga slimība bija laimes spēle, cerot, ka novājinātā miesa pati spēs atkopties. Zāļu tantes aizstāja aptiekārus, kas pie deficīta bija bezspēcīgi.
Apstākļi ir mainījušies stipri uz labo pusi pēdējo nedēļu laikā. Vispirms lielu zāļu kravu piegādāja amerikāņi. Bet pēdējās dienās Rīgas ostā ir iebraukuši vairāki kuģi no Zviedrijas. Nupat zviedru kuģis Lulea atgādāja divas tonnas ar dažādām kritiski nepieciešamajam zālēm. Jaunie apstākļi atspoguļojas aptiekās, kur beidzot ir pilni plaukti ar slimību ārstēšanai nepieciešamo. Tāpēc pie aptiekām stāv garas rindas, rīdziniekiem pērkot it visu, lai glābtu sevi un tuvākos. Cilvēka dzīvībai atkal ir vērtība.
*1919. gada 25. augusta ieraksts dienasgrāmatā.
