"Mums ir jāatgriežas uz 1919. gada 4. martu, kad pagaidu valdība, kura tolaik tika padzīta no Rīgas un nonāca Liepājā, nolēma dibināt preses biroju. Tā uzdevums bija informēt pasauli par to, kas notiek Latvijā, kā veicas armijai un kā Latvija redz savu attīstību un iet uz priekšu. Un 1919. gada 4. martā Liepājā notika pagaidu valdības sēde, kuru vadīja Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, un mums priekšā ir protokols, kur ar valdības sēdes astoto punktu ir nolemts dibināt Latvijas preses biroju "Latopress" pie Iekšlietu ministrijas,'' vēsturi ieskicē Mendziņš.
""Leta" bija telegrāfa aģentūra, tas nozīmē, ka ziņojums tolaik bija nekas cits kā telegrāfa lentā iekodēts ziņojums. Tā laika darbinieki apkopoja informāciju par to, kas notiek, kodēja to visu telegrāfa formātā un izplatīja to dažādām starptautiskām institūcijām un arī citām informācijas aģentūrām.
Kā uzbūvēt valsti?
1918. gada 18. novembris ir Latvijas valsts dzimšanas diena, taču 1919. gads ir laiks, kad savu valsti pēckara apstākļos pašiem bija jāsāk celt no nulles.
Šajā gadā gadsimta jubileju atzīmē virkne dažādu valsts iestāžu, institūciju un organizāciju, kas kļuva par valsts sākumu tolaik un kalpo par pamatu joprojām, tādēļ divas nedēļas ik rītu Latvijas Radio piedāvā Sintijas Ambotes veidotu rubriku "Kā uzbūvēt valsti?", kurā dažādu iestāžu šodienas darbinieki atskatīsies to tapšanas vēsturē, skaidros, kādas bijušas to funkcijas un pirmās personības, kā arī pastāstīs par sevis izvēlētu vēsturisku priekšmetu, telpu, dokumentu vai zīmīgu skaņdarbu.
tolaik vēstījums bija ļoti īss un kodolīgs, tā prasme bija ātri saprast, kas notiek, un īsi to nodot ziņojumā. Un "Letas" viens no uzdevumiem bija stāstīt par to, kā mēs šeit saimniekojam.
Man šķiet, tas arī bija viens no Latvijas pirmās brīvvalsts veiksmes stāstiem – saimniekošana. Un "Leta" bija kopā ar šo valdību, kopā ar šo valsti un ar šiem cilvēkiem, kas organizēja saimniekošanu un darīja.
Par pirmo biroja direktoru kļuva Edmunds Freivalds un vēlāk, kad 1919. gada jūlijā pagaidu valdība atgriezās Rīgā, tai sekoja arī preses birojs "Latopress". Bet gadu vēlāk - 1920. gada maijā - valdība jau nolēma izveidot pilnasinīgu Latvijas telegrāfa aģentūru "Leta", ko mēs šobrīd ar šādu nosaukumu arī pazīstam un par kuras pirmo direktoru kļuva Rihards Bērziņš. Viņš bija Ulmaņa sekretārs un bija jau pazīstams literāts. Aģentūru viņš vadīja vairāk nekā 20 gadus un bija lēmis mierīgi vadīt vecumdienas, taču diemžēl mūžu beidza izsūtījumā.
Viņš ir publicējies ar pseidonīmu Rihards Valdess, un es gribētu pieminēt grāmatu, ko "Letas" simtgades ballītē šā gada maijā mums uzdāvināja bijušie aģentūras akcionāri, kas 90. gadu otrajā pusē privatizēja šo uzņēmumu un saglāba no iznīcības.
Tā ir viena no viņa grāmatām ar autora parakstu, tā gan diemžēl ir vācu valodā, un es to neprotu lasīt, bet, manuprāt, tā ir jauka vēstures liecība, kurai arī aprit 100 gadu.
Tāpat šobrīd manā kabinetā joprojām atrodas Riharda Bērziņa skapis no Latvijas pirmās brīvvalsts laika. Šobrīd mēs to neizmatojam kā skapi, bet mēģinām sargāt un uzturēt kā vienu no lietām, kas liecina par šī uzņēmuma senajiem pirmsākumiem," stāsta Juris Mendziņš.
