Izrakumi tika veikti kādas pils pagalmā, un izdevās atrast marmora kolonnas, zelta lapu rotājuma fragmentus un telpas, ko, visticamāk, izmantoja tērpu un skatuves dekorāciju uzglabāšanai.
Vēlākā kultūrslānī iegūtas materiālās kultūras liecības par laika periodu pēc Senās Romas krišanas līdz 15. gadsimtam, tai skaitā unikāli stikla kausi un keramikas paraugi.
Tomēr vēsturniekiem lielākais prieks ir par teātra ēkas drupām, jo šeit, saskaņā ar hronistu liecībām, imperators mēģināja savus dzejas lasījumus un muzikālos priekšnesumus, kā arī uzstājās izmeklētai publikai.
Nerona vārds apvīts daudzām leģendām, un ir versija, ka 64. gadā viņš aizdedzinājis pilsētu, lai veiktu tās pārbūvi. Iespējams, tieši no šīs ēkas viņš skatījās uz liesmu pārņemto Romu.
Būves diametrs varētu būt apmēram 42 metri, taču pilsētas blīvās apbūves dēļ drupu pilnīga atsegšana nav iespējama.
