Valmieras būvvaldē stāsta, ka vēl pirms 10 gadiem bijis apstiprināts tehniskais projekts ēkas būvniecības pabeigšanai, tomēr ieceres nav īstenojušās, un nu jau vairs nekam citam, kā tikai nojaukšanai, šī būve nav piemērota.
„Pēc 25 gadu ēkas atrašanās nelabvēlīgā atmosfēras ietekmē, neviens konstruktors to [nevēlas pārbūvēt]. Ne tāpēc, ka bail, bet tāpēc, ka objektīvi - redzam, kādi ir ķieģeļi. Liela daļa no viņiem ir iekšsienu ķieģeļi, kas visu laiku stāv ārā, un dzelzsbetona paneļi – viņi vairs nav derīgi,” rāda un stāsta Valmieras būvvaldes galvenais būvinspektors Juris Mellēns.
Valmieras pašvaldībā izveidota komisija, kas apzina un apseko bīstamas būves un teritorijas, strādā ar to īpašniekiem, lai objekti tiktu sakārtoti. Likums ļauj šādām būvēm piemērot līdz 3% paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli, un šīs ēkas īpašnieks sapratis, ka izdevīgāk tomēr graustu nojaukt.
„Tie materiāli, kas tur tiks atgūti, tie ir minerālmateriāli, viņi tiks reciklēti un otrreiz pielietoti kaut kur būvniecībā, un metāls tiks no dzelzsbetona paneļiem atdalīts un atkal pārstrādāts,” skaidro Mellēns.
Par to, ka sākti grausta nojaukšanas darbi, priecājas kaimiņmājas iedzīvotāji, kas atzīst – beidzot būs miers, jo pieredzēta gan būvmateriālu vākšana vēlu vakaros, gan citas nekārtības.
Valmeriete Iveta Sadovska: „Pusaudži un naktī līda un visādi. Visu laiku bija jākaro. Vienreiz policiju izsaucām, bet viņi atbrauca – bērni neko nedara, dzīvojās, viņi pateica. Vairāk mēs arī nesaucam”.
Jaukšanas darbus ar interesi vēroja ne viens vien garāmgājējs.
„To graustu sen jau vajadzēja nojaukt. Padomājiet, cik gadi tam te jau ir? Es te kādreiz dzīvoju, es jau Valmierā esmu piedzimusi un uzaugusi. Kad viņu sāka būvēt, es jau domāju, ka nepabeigs, jo te apakšā ir Gaujas vecā gultne,” savu spriedumu izsaka Ērika Čulīte.
Darbus plānots pabeigt divu mēnešu laikā. Nav gan zināms, ko īpašnieks iecerējis darīt pēc tam, bet būvvaldē norāda – šī ir jauktas darījumu apbūves teritorija, vieta ir laba, un iespējas to izmantot – plašas.
