Personalizētā medicīna – iespēja prognozēt potenciālās slimības un mūža ilgumu

Personalizēto medicīnu mēdz uzskatīt teju vai par panaceju – ka, veicot konkrētus izmeklējumus, var prognozēt iespējamo mūža ilgumu un arī potenciālās slimības, kas var skart cilvēku.

Ir cilvēki, kuriem bažas par nākotni rada slimības, kuras var "pārmantot", piemēram, krūts vēzi. Šajā gadījumā personalizētajā medicīnā pacientei tiktu paņemtas asinis analīzēm vai veikta biopsija, paņemot audus, stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Patoloģijas centra virsārsts Sergejs Isajevs.

"Pēc asins testa vai pēc audu izmeklēšanas varētu novērtēt visus iespējamos audzēja marķierus un audzēja vielas, kas varētu veicināt, ka pacientei varētu būt audzējs," stāsta RAKUS ārsts.

Tāpat varēs veikt asins analīzes, lai savlaicīgi diagnosticētu sirds asinsvadu saslimšanas risku.

"Personalizēta medicīna ir medicīnas nākotne. Īsti ar šarlatānismu un nākotnes zīlēšanu tam nav nekāda sakara. Jebkurā gadījumā tā ir metode, kurā varētu izvēlēties vienam cilvēkam īsto medikamentu īstajā devā un noteikt, vai tā deva ir pietiekoša un, vai reakcija ir pietiekami laba.

Jebkurā gadījumā tā ir ļoti dārga lieta," stāsta Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis.

Ja cilvēks ir riska grupā un ģimenes ārsts uzskatīs, ka nepieciešami gēnu testi, tad tas būšot bez maksas.  Tomēr ja cilvēks gribēs izmeklēties mīļā miera labad, tad gan būs jāmaksā no savas kabatas.

"Tieši mūža ilgumu mēs nevaram prognozēt. Mēs nevaram to uzzināt, bet varam prognozēt risku. Vai pacientam ir risks attīstīties slimībai un cik risks, ka slimība progresēs. Konkrētu, precīzu mūža ilgumu varam pareģot, bet precīzi to noteikt nevaram," teica RAKUS Patoloģijas centra virsārsts.

Pagaidām pie mums dažas slimības ārstē visiem vienādi. četras tabletes dienā, divas potes vakarā. Bet, kā saka, – viss nav priekš visiem.

"Mūsu valstī pataloģijas dienests tagad strādā, lai izstrādātu modeli, lai šo jauno diagnostiku, kas ļautu katram pacientam izvēlēties atbilstošu ārstēšanas veidu, varētu ieviest un īstenot tepat Latvijā, nevis vest paraugus izmeklēt ārzemēs," teica ārsts.

Lai cik attīstītos medicīna, ārstu ieteikums paliek nemainīgs – dzīvot veselīgāk un vairāk kustēties.

"Tagad cilvēki dzīvo deviņus gadus ilgāk nekā padomju laikā. To vairāk vai mazāk nosaka ēšana, tīrs gaiss, tīrs ūdens, mazāka smēķēšana, mazāka [alkohola] dzeršana, vairāk kustības, normāls psihoemocionālais klimats. (..) Un mēs ik pa trim gadiem dzīvosim vienu gadu vairāk, un tas nav saistīts tieši ar medicīnu," teica Apinis.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti