Jaunsargi, stāstot par to, kā sniegt pirmo palīdzību dažādās bīstamās situācijās, atgādināja, ka dažādas traumas var gūt pavisam nejauši. Piemēram, kāpjot kokā, kāds zars neveiksmīgi var iedurties rokā un sākties asiņošana, ko grūti apturēt. "Tad ar spiedošo pārsēju var apsaitēt brūci, lai pārstātu tecēt asinis," skaidroja Annija.
Savukārt pēc traumas cietušajam var būt risks nosalt. "Viņš jāietin folija segā, lai būtu siltāks,” paskaidroja Anete.
Tā kā ātri var nosalt arī galva, tad pēc tam, kad ķermenis ietīts folija segā, uzsien lakatiņu arī galvai. Protams, drīkst izmantot arī cepuri vai ko citu, bet galvenais, lai galva ir siltumā.
Jaunsargi zina arī, kā jārīkojas, ja nelaime notikusi uz ūdens. “Uz ūdens labāk neiet glābt otru cilvēku, kamēr neesi pārliecinājies par sevi, jo mums nevajag divus slīkoņus,” stāsta Anete, uzsverot, ka
pirmajā palīdzībā to svarīgi paturēt prātā vienmēr, ka palīdzēt jāiet vien tad, kad zini, ka vari to izdarīt. Labāk neriskēt.
“Vajag norobežot cietušo un izsaukt ātro palīdzību, un tad viņi zinās, kā rīkoties, ja tu neesi pārliecināts par sevi,” skaidro Annija. Kamēr gaida ātro palīdzību, svarīgi runāt ar cietušo.
Jaunsargi ļoti bieži savos treniņos pievēršas tieši pirmās palīdzības sniegšanas apmācībām, izmantojot mākslīgās asinis: “Mums patīk "paķēzīties", ja tā var teikt, un attēlot reālas situācijas."
Anete uzskata, ka pirmās palīdzības sniegšana ir ļoti svarīga un noderīga prasme – galvenais ir censties saprast, jo tas tiešām noder dzīvē. "Viens no jaunsargiem, kuriem esam pasnieguši treniņos, bija cietis autoavārijā un gandrīz zaudējis dzīvību," gadījumu atcerējās Annija. "Viņš apstiprināja, ka tieši visas tās lietas, ko mēs savos treniņos mācām, viņu arī izglāba."
Abas meitenes stāstīja, ka, ja agrāk jaunsargos galvenokārt darbojušies zēni, tad tagad esot otrādi – pārsvarā ir meitenes. “Tas nemaina to, ka meitenes var izdarīt visu to pašu, ko zēni. Un bieži vien – pat labāk!” uzskata Annija. Anete piebilst: “Meitenes ir stiprais dzimums, bet tas nav apvainojums zēniem. Mani personīgi motivē tas, ka varu jaunsargos daudz būt pie dabas, svaigā gaisā, arī kopā ar draugiem. Šeit esam liela daļa no klases, varam būt saliedēti.
Man patīk arī, ka instruktori nevis tikai pasaka, kas mums jādara, bet dara kopā ar mums visu.”
“Atnākot uz jaunsardzi, kļuvu daudz disciplinētāka,” laiku, kad kļuva par vienu no jaunsargiem, atcerējās Annija. “Sapratu, ka pietiek muļķoties apkārt. Tas bija labs veids, kā virzīt sevi uz pareizo ceļu. Jo, ja pirms jaunsargiem es nezināju, ko gribu darīt dzīvē, vien sapņoju, ka gribu būt dziedātāja – tās parastās lietas, ko meitenes grib –, tad tagad, pateicoties jaunsargos apgūtajai pirmās palīdzības sniegšanai, gribu kļūt par ārstu.”
Anetei savukārt patīk sadarboties ar jauniešiem un viņa vēlas saistīt savu profesijas izvēli ar militārā instruktora karjeru. “Te apgūsti gan līdera prasmes, gan spēju būt komandā,” papildināja Annija. “Tā ir laba iespēja izaugt kā personībai.”
