Skatoties uz uzartu lauku, grūti noticēt, ka vēl pirms dažiem gadiem tas bija latvāņu pārņemts. Lai zeme atkal būtu izmantojama lauksaimniecībā, tās īpašnieks ieguldījis ievērojamus pūliņus un Daukstu pagastā šis ir viens no labākajiem piemēriem cīņā ar latvāņiem.
"Viņš ir mēģinājis no sākuma arī pļaut un mulčēt, bet vislabākā metode ir viņus kustināt, un tā kustināšana ir tā aršana. Un iesēt labību un apsaimniekot to zemi," stāsta Daukstu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Doņuks.
Tiesa, ne visi īpašnieki, uz kuru zemes izplatījies latvānis, ir tik ieinteresēti situāciju risināt. Sarežģītāk ir ar tiem, kuri nav vietējie iedzīvotāji. Šogad pašvaldība izsūtījusi 24 brīdinājuma vēstules tiem, kas neko nav darījuši latvāņu ierobežošanā.
"Apsekošanas rezultātā, ja nekas nav darīts, būs administratīvie sodi. Protams, tā nepatīkamākā lieta, bet atsevišķos gadījumos arī tas ir jāpiemēro," teica Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis.
Novadā ir arī teritorijas, kur ar latvāņiem cīnīties ir īpaši sarežģīti, piemēram, upju krastos, kur jāievēro aizsargjosla. Augus nedrīkst miglot, arī ar traktortehniku piekļūt ir grūti un augi jāpļauj tikai ar rokām, kas var būt bīstami veselībai.
Turklāt nereti nākas saskarties ar problēmu, ka latvāņu pļaušanai grūti sarunāt tehniku. Uzņēmēji nelabprāt piekrīt pļaut šādas platības. Ja tehnika saplīst, tad to ir problemātiski remontēt. "Tā auga sula ir kodīga un neviens, protams, ar prieku šo pakalpojumu nesniedz," piebilda Caunītis.
Novadā gan prognozē, ka cīņa ar šo ļoti izturīgo augu būs gara, tomēr nekas nepaveicams tas nav, ja vien iesaistās visi.
