Slimnīcā informēja, ka vēderplēve ir vien aptuveni milimetru biezs apvalks, kas klāj vēdera dobuma sienas un lielāko daļu tur esošo orgānu, tai skaitā zarnas. Vēderplēves kopējā platība ir gandrīz divi kvadrātmetri.
62 gadus vecajam pacientam pa vēderplēvi bija izkaisīti neskaitāmi vēža šūnu graudiņi, tādēļ vienīgais risinājums bija to pilnībā izoperēt. Plānā apvalka noņemšana no vēdera dobuma sienām un orgāniem esot juveliera cienīgs darbs, kas tika veikts ļoti uzmanīgi, lai nesavainotu asinsvadus, nervus un citas svarīgas struktūras.
Sarežģītā operācija ilga astoņas ar pusi stundas.
Tās noslēgumā pacientam tika veikta īpaša procedūra – intraperitoneālā hipertermiskā ķīmijterapija, proti, vēdera dobums stundu tika skalots ar 42 grādus siltu ķīmijterapijas preparātu, lai iznīcinātu palikušās, ar neapbruņotu aci neredzamās audzēja šūnas. Tas tika darīts, izmantojot īpašu iekārtu ar caurulīšu sistēmu, kas nodrošina nemitīgu ķīmijterapijas preparāta cirkulāciju pa vēdera dobumu un uztur nemainīgu preparāta temperatūru, kurā tas ir visefektīvākais.
Pašlaik Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir vienīgā iestāde Latvijā, kuras rīcībā ir šāda iekārta.
Komplicēto operāciju veica ķirurgu tandēms – Armands Sīviņš un Andrejs Pčolkins – kopā ar mediķu komandu. Pieredzējušajiem ķirurgiem piepalīdzēja ķirurģijas rezidenti Aleksandrs Malašonoks, Timurs Salimbajevs un Roberts Rumba, kuriem tā bija iespēja smelties pieredzi augstākās sarežģītības pakāpes operācijās. Par anestēziju un pacienta atgūšanos pēc operācijas gādāja anestezioloģe reanimatoloģe Ilana Šapiro. Operācijā piedalījās arī operāciju māsa Ludmila Petkeviča un anestēzijas māsa Marija Ratkune.
62 gadus vecajam pacientam jau pirms septiņiem gadiem tika atklāts resnās zarnas vēzis. Slimība tika konstatēta novēloti – 4.stadijā – pēc tam, kad pacients mājās piepeši bija zaudējis samaņu un saļimis uz grīdas. Audzējs tika izoperēts, taču aptuveni pēc pusotra gada pacientam, veicot kontroles izmeklējumus, vēdera dobumā tika atrastas metastāzes. Kopš tā laika vīrietim bija veiktas četras operācijas, ļaundabīgo šūnu perēkļiem parādoties aizvien jaunās vietās vēdera dobumā.
„Resnās zarnas vēzis, kas devis metastāzes vēderplēvē, visbiežāk ir ar ļoti agresīvu gaitu un grūti padodas ārstēšanai. Šoreiz pacientam sīkas audzēja metastāzes bija izplatījušās pa visu vēderplēvi.
Vēl nesen šādi pacienti tika uzskatīti par neglābjamiem, taču pēdējos gados onkoķirurģija un ķīmijterapijas medikamenti ir attīstījušies, sniedzot iespējas palīdzēt arī tik smagiem pacientiem,” norādīja ķirurgs Sīviņš.
„Gadījumos, kad metastāzes izplatījušās pa vēderplēvi, pacientu dzīvildze, nesaņemot nekādu ārstēšanu, ir vidēji pieci mēneši. Latvijā šādi pacienti līdz šim saņēma parasto intravenozo ķīmijterapiju, kas viņiem ļāva nodzīvot ilgāk – 10 līdz 12 mēnešus. Savukārt, veicot šādu radikālu operāciju kombinācijā ar intraperitoneālo hipertermisko ķīmijterapiju, saskaņā ar pētījumiem 50% pacientu tiek pilnībā izārstēti – viņiem slimība vairs neatgriežas. Arī pārējie pacienti iegūst papildu dzīves gadus. Viņu dzīvildze sasniedz vidēji 48 mēnešus jeb četrus gadus,” paziņojumā medijiem skaidro ķirurgs Pčolkins, kurš pirms dažiem mēnešiem atgriezies no vēdera dobuma onkoloģisko slimību ārstniecības centra Beizingstokā, Anglijā, kur sešus mēnešus mācījies veikt šādas komplicētas operācijas.
Veicot intraperitoneālo hipertermisko ķīmijterapiju, tiek panākta desmitiem reižu augstāka ķīmijterapijas preparāta koncentrācija vēdera dobumā, nekā ievadot šīs zāles vēnā, tāpēc tā ir daudz efektīvāka. Ja pēc radikālās operācijas šāda ķīmijterapijas procedūra netiek veikta, vēdera dobumā praktiski vienmēr paliek mikroskopiskas audzēja šūnas, kuras ar neapbruņotu aci nav saskatāmas, un daudz biežāk veidojas audzēja recidīvi.
Ķirurgi ar veikto operāciju ir ļoti apmierināti, un pacients jau ir atlabis pēc operācijas un devies mājās.
