Šobrīd Latvijā esmu vienīgais ergoterapeits, kurš izmanto uz pierādījumiem balstītus, efektīvus spēka treniņus, lai sekmētu onkoloģisko slimnieku atveseļošanos. Esmu pārliecināts, ka šī metode ir jāattīsta un jāpopularizē, lai varētu palīdzēt arvien lielākam pacientu skaitam.
Onkoloģisko pacientu skaits Latvijā un citur pasaulē pieaug. Ik gadu aptuveni 11 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju tiek diagnosticēts ļaundabīgais audzējs, un aptuveni 6000 mirst šī iemesla dēļ. Statistika liecina, ka 2020. gadā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā bija 606 vēža slimnieki, bet Eiropas Savienībā vidēji mazāk – 569. Tomēr vienlaikus arī uzlabojas vēža ārstēšanas iespējas un rezultāti. Lielākās problēmas pacientiem līdz šim bija saistītas ar savlaicīgu ārstēšanu. Ceru, ka šobrīd Latvijā īstenotais Onkoloģijas plāns dos gaidāmos rezultātus.
Savu stabilu pienesumu vēža slimību ārstniecībā ir devis arī mans pētījums, kuru veicu Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļā. Tā secinājumi apvienojumā ar praktisko darbu ir pierādījuši pielāgotu fizisko vingrinājumu ciešu pozitīvu saistību ar krūts vēža ārstniecību. Spēka treniņi onkoloģiskajiem pacientiem uzlabo dzīves kvalitāti par 25%, par 20% vairo muskuļu spēku un mazina nogurumu. Tas savukārt pozitīvi ietekmē organisma spēju pārvarēt smagas vēža ārstniecības manipulācijas, piemēram, ķīmijterapiju, veiksmīgāk atkopties pēc operācijām, kā arī ievērojami mazina saslimšanas recidīva iespējas nākotnē.
Bija būtiski uzlabojumi funkcionālajos testos, piemēram, cik ātri pacients var uzkāpt pa trepēm, piecelties no krēsla un veikt līdzīgas ikdienas darbības.
Pētījuma dalībnieku dzīves kvalitāti mērīju, balstoties uz Eiropā atzītiem testiem (The European Organisation for Research and Treatment of Cancer), kuri atklāja gan fizisko rādītāju uzlabošanos, gan sociālo aktivitāšu pieaugumu. Šīs nodarbības radījušas pacientos pārliecību par saviem spēkiem, kas sekmē socializēšanos un piedalīšanos sabiedriskajā dzīvē.
Manā pētījumā tika iesaistītas 55 krūts vēža pacientes. 27 piedalījās spēka treniņos, bet 28 dalībnieces bija kontroles grupā, lai varētu objektīvi salīdzināt atveseļošanās rezultātus fiziskajās nodarbībās iesaistītajām un neiesaistītajām pacientēm. Īpaši izstrādātajās spēka nodarbībās onkoloģiskās pacientes iesaistījās divas vai trīs nedēļas pēc operācijas. Sākotnēji noteicām maksimālo svaru, kādu dalībnieces var izspiest ar kājām. Balstoties uz to, tika noteikts precīzs svars, kuru pacientei ir jāizspiež četras reizes četros piegājienos. Svaram ir jābūt tuvu maksimālajai robežai, pretējā gadījumā rezultāts varētu izpalikt.
Būtiski, ka spēka treniņi uzlaboja sirds asinsvadu sistēmu un stabilizēja veselību. Pētījums noslēdzās jau pirms vairākiem gadiem, tomēr tā dalībnieces turpina šīs fiziskās aktivitātes, viņu fiziskās spējas ir ļoti labā līmenī, un analīzes onkoloģisku saslimšanu vairs neuzrāda.
Savukārt kontroles grupas dalībniecēm, kuras nepiedalījās spēka treniņos, rādītāji pasliktinājās salīdzinājumā ar situāciju tūlīt pēc operācijas. Piemēram, muskuļu spēks samazinājās par 9% trīs mēnešu laikā.
Par šo tēmu Rīgas Stradiņa universitātē esmu izstrādājis un aizstāvējis promocijas darbu un ieguvis doktora grādu. Lai plašāk izplatītu pētījuma rezultātus un pieredzi, kopā ar Latvijas Onkologu Ķīmijterapeitu asociāciju un Latvijas Onkologu asociāciju esmu izstrādājis fizisko aktivitāšu rekomendācijas onkoloģijā.
Esmu daudz runājis ar pētījuma dalībniecēm, jautājis par pašsajūtu un tās izmaiņām. Atceros, kāda paciente stāstīja, ka pēc viena nodarbību gada spējusi ar velosipēdu uzbraukt augstā un stāvā kalnā, ko nav varējusi pat pirms saslimšanas.
Tas vairojis pārliecību par sevi, tātad fizisko un mentālo veselību kopumā.
Fizisko nodarbību pozitīvā ietekme uz vēža ārstniecību ir sevi jau pierādījusi, un arvien vairāk pacienti to izmanto. Tomēr turpinu pētīt šo metodi, un esmu iesaistījies starptautiskā projektā "Cancer Beat" kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Krūts ķirurģijas nodaļas, Onkoloģijas centra, Biomedicīnas institūta un Latvijas Sporta akadēmijas zinātniekiem, kā arī pētniekiem no Lietuvas, Igaunijas un Norvēģijas. Projekts notiek Norvēģijas piešķirtā granta ietvaros. Šoreiz mēs pētām molekulāros mehānismus krūts vēža pacientēm. Esam izpētījuši, ka fiziskās aktivitātes palīdz vēža ārstniecībā, bet – kādas precīzi ir šūnu atbildes reakcijas, tas vēl nav atklāts. Kā notiek komunikācija starp muskuļiem un audzēju? Tas palīdzēs atbildēt uz jautājumu, kā tieši molekulārā līmenī fiziskās nodarbības palīdz onkoloģijas slimniekiem. Šis pētījums noslēgsies nākamā gada maijā.
Tā kā Latvijā esmu vienīgais ergoterapeits, kurš izmanto uz pierādījumiem balstītus, efektīvus spēka treniņus, lai sekmētu onkoloģisko slimnieku atveseļošanos, un esmu pārliecināts, ka šī metode ir jāattīsta un jāpopularizē, katru sestdienu no plkst. 10.00 līdz 11.00 pie Māras dīķa Āgenskalnā organizēju bezmaksas fizisko aktivitāšu nodarbības cilvēkiem, kurus skāris vēzis. Svarīgi, lai iegūtie pētījuma rezultāti dotu pēc iespējas lielāku ieguldījumu sabiedrības veselībā.
