Bija vēsa nedēļas nogale, un autovadītājs stūrēja savu spēkratu netālu no Dandī pilsētas Skotijā. Ieniezējās deguns, un viņš ar aizvērtu muti un aizspiestu degunu spēcīgi nošķaudījās. Tomēr nieze nebeidzās, un šķavas atkārtojās vairākas reizes. Tāpat kā iepriekš – ar aizvērtu muti un aizspiestu degunu. Pēkšņi asi iesāpējās kakls un sāka pietūkt. Kļuva sāpīgi pagriezt galvu uz sāniem. Kas notika?
Šķaudiens bija pārplēsis traheju
Autovadītājs, satraucies par savu veselību, nekavējoties devās uz Uzņemšanas nodaļu, kur kopā ar citiem speciālistiem dežurēju es – otorinolaringoloģijas ārsts rezidents. Pašlaik jau strādāju par ārstu Edinburgā, kā arī esmu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes absolvents un RSU doktorantūras students.
Uzņemšanas nodaļā tika veikts pacienta kakla rentgens. Vairāk no sāna, lai labāk redzētu kakla mīkstos audus. Tas atklāja, ka gaiss ir ne tikai rīklē un elpceļos, bet arī starp mīkstajiem audiem, kur tam nav jābūt. Lai turpinātu izmeklēšanu, Rašads veica pacienta deguna endoskopiju, ievietojot deguna kanālos mazu kameru. It kā viss bija kārtībā, elpceļi atvērti, un, lai gan kakls bija stipri pietūcis, tūlītējas briesmas dzīvībai nedraudēja. Taustot bija jūtams, ka starp audiem ir uzkrājies gaiss. Šīs sajūtas varēja raksturot ar salīdzinājumu – kā staigāt pa sniegu. Pacientam turpināja sāpēt, un joprojām bija stipri pietūcis kakls, grūti bija pagriezt galvu. Mediķi apzinājās risku, ka pietūkums ar laiku var nosprostot elpošanas ceļus.
Turpinot meklēt cēloni, pacientam tika veikta kakla un krūšu datortomogrāfija. Tā atklāja sāpju iemeslu – plīsums elpceļos. Spiediens, kas radās šķaudot ar aizvērtu muti un aizspiestu degunu, bija pārplēsis traheju.
Pacients vismaz divas nedēļas nedrīkst strādāt
Tobrīd bijām izvēles priekšā – operēt, pārvietot uz intensīvo terapiju un veikt intubāciju vai ievietot palātā un vairākas dienas tikai novērot. Pulss, elpošana, skābekļa daudzums asinīs, temperatūra bija normas robežās. Pacients jutās salīdzinoši labi, kaut arī kakls bija piepampis.
Tad konsultējos ar kolēģi, torakālo ķirurgu, kurš ikdienā operē pacientus ar elpceļu un krūšu traumām vai bojājumiem. Kolēģis, noskaidrojis pacienta tā brīža veselības stāvokli, ieteica stacionēt un novērot. Protams, ja veselības rādītāji pasliktinātos, sekotu cita rīcība.
Divas dienas pavadot nodaļā, pacients saņēma sāpju nomierinošus medikamentus, zāles iekaisuma un alerģiskas reakcijas mazināšanai. Ar īpašu aerosolu tika mazināts deguna aizsprostojums. Rezultātā pacienta veselības stāvoklis pakāpeniski uzlabojās un viņš tika izrakstīts no slimnīcas, saņemot norādījumus vismaz divas nedēļas nestrādāt, necelt smagumus un ierobežot citas fiziskās aktivitātes, lai nepalielinātu spiedienu kakla rajonā. Ārstniecības process un norādījumu ievērošana ļāva bojājumam elpceļā pakāpeniski sadzīt.
Spiediens galvā palielinās pat 20 reizes
Šis ir pirmais aprakstītais elpceļu plīsuma gadījums šķaudīšanas dēļ angļu valodas medicīnas literatūrā. Taču nevar apgalvot, ka šādi gadījumi nekad nav bijuši. Iespēja iegūt šādu traumu ir neliela, tomēr pastāv.
Šķaudīšana ir viens no veidiem, kā organisms mēģina mūs pasargāt. Tiek izvadīti kairinājumi, vīrusi, baktērijas, alergēni, kā putekļi un putekšņi no deguna un blakus dobumiem, tādēļ ir jāļauj šķaudīšanai notikt dabiski, nedaudz aizklājot degunu vai muti ar plaukstu vai arī šķaudot elkoņa iekšpusē, lai neizplatītu iespējamos vīrusus.
Tomēr, ja gadās aizspiest degunu, mute ir ciet un pēc šķaudīšanas kakls iesāpas, parādās pietūkums, sāpju dēļ mazinās kakla kustības amplitūda, noteikti jādodas pie ārsta, iespējams, pat jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Šķaudot ar aizspiestu degunu un muti, spiediens elpceļos var palielināties pat 20 reizes.
Pēc šī gadījuma nolēmu ievietot šīs situācijas aprakstu nelielā medicīnas izdevumā, kas izraisījis lielu mediju interesi. Pirmo e-pastu saņēmu no Kanādas, kam sekoja intervija šīs valsts radioraidījumam. Nesen bija intervija vācu medicīnas žurnālam un vēl vienam Kanādas medijam, kā arī piedalījos BBC radioraidījumā. Apkopoju, ka kopumā 101 starptautiskais medijs ir izrādījis interesi par šo gadījumu, un raksts par šo tematu ir viens no lasītākajiem rakstiem žurnālā "British Medical Journal Case Reports".
Nešķaudiet ar aizvērtu muti un aizspiestu degunu!
Pēc tautības esmu azerbaidžānis, dzimis Latvijā, tāpēc brīvi runāju latviešu valodā. 2013. gadā absolvēju RSU Medicīnas fakultāti un devos uz Lielbritāniju. Sākumā sešus mēnešus pavadīju Ziemeļīrijā, strādājot par māsas palīgu. Šajā laikā izsūtīju kādus 50 darba pieteikumus un saņēmu trīs uzaicinājumus uz darba interviju. Saruna izdevās sekmīga, un pēc desmit gadiem, rezidentūras laikā strādājot dažādās Skotijas pilsētās, esmu nonācis Edinburgā. Esmu ausu, kakla un deguna ārsts rezidents NHS Lothian klīnikas Otorinolaringoloģijas nodaļā.
Rezidentūrā bijis pārtraukums, kura laikā vairāk pievērsos pētniecībai. RSU kā doktorantūras studiju universitāti izvēlējos, balstoties uz pozitīvajām atmiņām par studijām Medicīnas fakultātē, vairāku kolēģu augstajiem doktorantūras vērtējumiem un pateicoties iespējai studēt attālināti. Mana doktora darba tēma ir saistīta ar deguna polipiem. Tos var ārstēt ar zālēm, kas mazina iekaisumu, vai operēt, tomēr daļai pacientu polipi pēc operācijas veidojas atkārtoti.
Pašlaik ir vienāds divu nedēļu ārstniecības kurss visiem pacientiem, neņemot vērā individuālos apstākļus. Dažiem pacientiem efekts ir lielāks, dažiem mazāks, dažiem vispār nekāds. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā vērtēt un izmantot katra pacienta individuālos veselības rādītājus, lai ārstniecība nebūtu tik universāla, bet tieši individuāli pielāgota. It kā ne pārāk sarežģītajai polipu izņemšanas operācijai ir savi riski, jo tā notiek salīdzinoši tuvu acīm un smadzenēm.
Mana pieredze balstās uz aprakstīto klīnisko gadījumu, tāpēc vēlreiz aicinu visus šķaudīt dabiski un brīvi, jo iespēja gūt traumu, aizverot muti un aizspiežot degunu, lai gan ir maza, taču pastāv.
