Latvijā katru gadu konstatē vidēji 215 jaunus melanomas un 1410 citu ļaundabīgu ādas audzēju gadījumus. Tās ir vienas no biežāk sastopamajām onkoloģiskām slimībām, ko izraisa arī sauļošanās.
"Tās ir tās dzīvības, kuras varēja glābt.
Ir situācijas, kad melanoma nebūs tieši saistīta ar ultravioletajiem (UV) stariem, bet tas ir kancerogēns, kurš ir pamata iemesls audzēju attīstībai uz ādas," skaidroja Karls.
Latvijas iedzīvotāji uzturēšanos saulē nevērtē kā bīstamu, secināts Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktajā aptaujā. Vairāk nekā puse aptaujāto, atrodoties saulē, nelieto aizsargkrēmu. Trešdaļa cilvēku aizsargkrēmu nelieto, pat mērķtiecīgi sauļojoties, bet vēl 15% procenti iedzīvotāju uzskata, ka aizsargkrēms ir kaitīgs veselībai.
"Šis mīts laikam visbiežāk rodas no tā, ka – šodien es biju saulē un ar mani nekas nav noticis. Ja mēs to darām katru dienu, no dienas dienā, no gada uz gadu, tad
parādās brūni pleķi, krunkas, galu galā var parādīties arī ļaundabīgi ādas audzēji," sacīja Karls.
Viņš akcentēja, ka saules iedarbība ir tūlītēja un ilgstoša.
"Ja dodamies saulē, izvēlamies to laiku, kad nav maksimālais UV staru daudzums.
Saulē nevajadzētu uzturēties no pulksten 10 līdz 16," ieteica Karls.
Dermatologs skaidroja, ka D vitamīns izstrādājas gaišā ādā, kamēr tā nav iesauļojusies. Viņš kliedēja mītu, ka D vitamīnu iespējams uzņemt lielā daudzumā, bieži atrodoties saules staros.
"Pat ja atradīsimies tuvāk ekvatoram, mums nebūs pietiekami daudz D vitamīna no saules. Tiklīdz ir izveidojies iedegums, kas ir kā aizsargreakcija pret saules staru iedarbību, tā D vitamīna sintēze mūsu ādā samazinās," norādīja Karls.
Turklāt pietiekams D vitamīna daudzums var pasargāt no melanomas, akcentēja dermatologs.
Tāpat Latvijā izplatīts mīts ir par aukstām vasarām un nepietiekamu saules daudzumu.
"Īstenībā Latvijas iedzīvotājam, lai iedzīvotos saules apdegumā, pietiek ar 15-20 minūtēm," sacīja Karls.
Trīs U princips
SPKC ceturtdien, 13. jūlijā, sāk kampaņu "Necepies! Izvēlies dzīvot!", vēršot uzmanību uz trīs U principu.
"Uzklāj, uzvelc, uzmanies – tāpēc ka mēs varam redzēt to, ka sabiedrība neuzskata, ka sauļošanās ir kāds veselības risks.
Neaizmirstam saulesbrilles, jo acis ir jāsargā no ultravioletajiem stariem, paņemam līdzi cepuri un atklātajām ķermeņa vietām paņemam arī aizsargkrēmu. Un karstās dienās paņemam ūdeni, lai nepārkarstu," sacīja SPKC vecākais veselības veicināšanas koordinētājs Mārtiņš Zvackis.
Lai labāk izprastu Latvijas iedzīvotāju sauļošanās paradumus un uzskatus par UV starojuma ietekmi uz veselību, SPKC jūnijā veica aptauju. Saskaņā ar tās rezultātiem aptuveni puse iedzīvotāju nelieto aizsarglīdzekļus, atrodoties saulē, stāstīja SPKC pārstāvis Mārtiņš Zvackis.
"Būtiski pieminēt, ka 80% iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem uzskata, ka sauļošanās ir veselīgs D vitamīna uzņemšanas veids, kā arī vairāk nekā puse uzskata, ka iedegusi āda ir veselīga, līdz ar to šie sabiedriskās domas aptaujas dati tikai paspilgtina to, ka tēma ir aktuāla un par to ir jārunā," sacīja Zvackis.
Viņš norādīja, ka UV starojumam ir kumulatīva iedarbība – tas var ilgstošākā laikā iedarboties un izraisīt ādas vēža attīstību.
