"Pacienta pieredze, pavisam lakoniski runājot, ir jebkas, jebkurš saskarsmes punkts veselības jomā, kurā ir iesaistīts pacients un arī ikviens pakalpojumu sniedzējs. Ja neņemam vērā klīniskos rezultātus, viss pārējais ir pacienta pieredze. Tātad, sākot no pakalpojuma pieejamības, līdz pat tam, vai es slimnīcā jutos paēdis," norādīja pacientu pieredzes speciāliste Vita Šteina.
Pacientu pieredze ir ārkārtīgi plašs faktoru kopums, piemēram, vai pacientam bija vieta, kur nolikt automašīnu, ierodoties slimnīcā, – arī tas ietilpst pie pacienta pieredzes.
"Kā ar mani runāja, vai es sapratu man teikto informāciju, kāda bija attieksme, vai man bija bail, vai man sāpēja – tā visa ir pacientu pieredze. Mēs tiešām Latvijā varam lepoties, mums ir labs stāsts, mēs no 2020. gada visā Latvijā slimnīcām devām iespēju, un tas arī būs no nākamā gada obligāts pasākums – ieviest pacientu pieredzes aptauju. Pacienta balss ir svarīga, un mums ir iespēja noskaidrot, izņemot klīniskos rezultātus, visu pārējo – kā gāja pacientam veselības aprūpes jomā," skaidroja Šteina.
Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece atklāja, ka biedrība ir sākusi darbu pie kampaņas "Saprast un atbalstīt".
"Ir absolūti skaidrs, ka šajos gados, kad veselības aprūpē bijis izcils finanšu trūkums, ir bijusi ļoti liela profesionālā slodze, kolēģi ir noguruši. Mēs esam pazaudējuši tādu cilvēcīgo dzirksti dažos jautājumos.
Ja mēs turpināsim tādā garā, tad vēl vairāk pacientu pieredzes stāstu pazudīs. Ja arī tie būs saņemti, un slimnīcas strādā pie tā, tad jautājums ir, kāda būs tā mediķu, profesionāļu spēja noreaģēt uz šiem stāstiem un mainīties?" pauda Aizsilniece.
Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi, lai arī pacienti saprot ārstus, kuri ir noguruši un kuru jaunie kolēģi pamet veselības aprūpes sistēmu pārslodzes dēļ.
"Mums saprašana un atbalstīšana nepieciešama no abām pusēm, un atbalstīt var tikai tad, ja tu saproti, ja tev uzlabojas veselības pratība, ja tu saproti, ko ar tevi dara, kas notiek. Mēs plānojam nākamos trīs gadus tieši no Ārstu biedrības puses kopā ar pacientu organizācijām šo jautājumu celt un risināt," norādīja Aizsilniece.
Komunikācija ir abpusējs process, piekrita ģimenes ārste Linda Šauriņa, un ir daudz dažādu aspektu, kas to ietekmē.
"Tas, kas mums šajos arī Covid-19 gados ir pazudis, ir saikne, jo mēs visu darām attālināti. Tas, pie kā būtu jāpiestrādā, ir, ka mēs ne tikai uztveram veselību kā resursu, bet arī kā investīciju, un uztveram arī komunikāciju kā investīciju savā veselībā. Respektīvi, lai mēs komunicējot saprastu, ka šai komunikācijai ir jābūt abpusējai," sacīja Šauriņa.
Ārsts var izrunāt tukšu muti, bet, ja otrā pusē ir klusums vai sniegtās informācijas ir ļoti maz, kaut kas pazūd tulkojumā.
"Tā ir tāda būtiskākā lieta, kas mums pašlaik pieklibo, ka mēs veselību uztveram kā resursu, un bieži vien pie ārsta vēršamies tikai tad, kad šis resurss ir uz izsīkšanas robežas, bet par to būtu jādomā kā par investīciju," norādīja Šauriņa.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas virsārsts akūtajā ķirurģijā Andrejs Brikuns norādīja, ka akūtā ķirurģija ir viena no smagākajām medicīnas sadaļām, kad pacients nonāk sev nesaprotamā, nezināmā un straujā vidē.
"Faktiski uz to brīdi viņš atrodas tādā frustrācijā, viņš neizprot, kas būs, kā tam sekot līdzi, kā ietekmēt to procesu, un tas ir vissvarīgākais – šajā etapā, ja mēs runājam par akūtu ķirurģiju, nodrošināt pacientam absolūtu informācijas pieejamību, skaidrojumus," atzina Brikuns.
Tas prasa ļoti augstu pacietību un profesionalitāti no dežūrējošā ārsta, kas, iespējams, strādā jau vairākas stundas bez apstājas, vienlaicīgi veltot savu uzmanību vairākiem pacientiem.
"Galvenais jautājums pašlaik ir, ka trūkst profesionāļu, trūkst resursu, jo tas pats ārsts, kas sniedz vienu pakalpojumu, viņam pa tām astoņām stundām jāsniedz gan konsultācijas, gan aprūpes jautājumi nodaļā, gan operācijas, gan neatliekamie pacienti, gan jāsaskaņo vizītes un izrakstīšanās, jāpadara tekošie darbi. Ja mēs vēl noslogojam to pašu ārstu, viņi izsīkst," norādīja Brikuns.
Aizsilniece piekrita, ka uzņemšanas nodaļās finansējuma trūkuma dēļ strādā par maz cilvēku, lai vienmēr veiksmīgi kontrolētu cilvēku plūsmu, kas tur nonāk. Arī jau esošajiem ārstiem vajag vairāk apmācību psiholoģiskajam darbam ar pacientiem.
"Uzņemšanas nodaļās ir vajadzīgi ne tikai mediķi, profesionāļi, kas ārstē, ir vajadzīgi arī psihologi un mediatori. Tas ir vajadzīgs arī reanimācijas nodaļā," atzina Aizsilniece.
Pie šī jautājuma tiek strādāts, norādīja Šteina, jo ir noslēgta vienošanās ar Pasaules Veselības organizāciju par četru gadu sadarbību tieši pacientu pieredzes uzlabošanā Latvijā. Pasaulē jau 20 gadus ir zināmas komunikācijas metodes, kas ārstiem tiešām palīdz darbā ar pacientiem, tos vienlaikus neapgrūtinot.
"Mēs no nākamā gada Latvijā plānojam rast iespēju nodrošināt visiem veselības aprūpes speciālistiem, darbiniekiem, ne tikai mediķiem, šīs apmācības. Es ceru, ka tas sabiedrībai nāks par labu," norādīja Šteina.
