Mediķi: Jauno māmiņu psihiskajai veselībai Latvijā uzmanību pievērš maz

Bezvēsts pazudušajai Annai Jansonei, kuras meitu atrada mirušu izīrētā automašīnā, varētu būt bijusi pēcdzemdību depresija – tā paudis pazudušās sievietes vīrs. Ar pēcdzemdību depresiju var saslimt katra desmitā sieviete, kas laidusi pasaulē mazuli, skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns. Depresija visbiežāk izpaužas ar pārmērīgu raudulīgumu, aizkaitināmību, miega traucējumiem.

Nedēļas nogalē desmitiem sociālo tīklu lietotāju norādījuši uz problēmas apmēriem un būtiskumu. Daudzi vaicā – kā to atpazīt? Kur meklēt palīdzību?

Kāds cits skaidro, kad vērsties pie speciālista pēc palīdzības. Līdz arī ģimenes ārsti atzīst, ka sistemātiski mammu emocionālā veselība nav pirmā prioritāte. Un visbeidzot cilvēki dalās pieredzē, kā ir citās valstīs, kur šim īpaši pievērš uzmanību.

Ko saka speciālisti?

Rancāns, vaicāts, vai to pamanīt ir sievietes un viņas ģimenes atbildība, vai kaut kādā mērā atbildīga arī valsts, norādīja: "Protams, valstij jārūpējas par mums visiem. Bērniem un mammām tai skaitā. Ir jābūt kopējai sistēmai, kurā sieviete, ja viņai nepieciešams, varētu vērsties. Vienlaikus virkne speciālistu, kas saskaras ar sievieti pēcdzemdību periodā, [būtiski] ka viņi neaizmirst šo jautājumu pajautāt."

Uz jautājumu, vai mums ir tāda sistēma, Rancāns atbildēja noliedzoši, pieļaujot iespēju, ka varbūt atsevišķās vietās to dara.

Patlaban mammas labsajūta paliek otrajā plānā aiz jautājumiem par jaundzimušo. Sešas nedēļas pēc dzemdībām pie ginekologa vērtē sievietes fizisko veselību, kaut gan psiholoģiskais stāvoklis būtu jāpārbauda uzreiz, dzemdību iestādē.

Arī Latvijā netrūkst vadlīniju, pēc kurām var novērtēt jaunās mammas mentālās veselības stāvokli. Taču realitātē vizītēs pie ārstiem, piemēram, pie ģimenes ārsta lielāko daļu laika aizņem jaundzimušā veselības stāvokļa novērtējums. Un nereti gadās, ka mazulis ir konkrētā ģimenes ārsta aprūpē, bet mamma – pie kāda cita ģimenes ārsta.

Ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava rāda veidlapu jeb algoritmu, kas jāaizpilda vizītēs, uz kurām ierodas mamma ar mazuli. Vizīte pamatā ir par mazuli.

Ārste atzina: "Ir laika trūkums. Rinda aiz durvīm, kas veidojas, kad mēs sākam runāt par lietām, kas konkrētajā vizītē nav paredzētas. Tādā gadījumā būtu patiesībā korekti pierakstīt atsevišķi gan bērnu, gan arī pašu sievieti. Mums ir, lūk, algoritms – kas ir jādara ar zīdaini, kas ir jānovērtē, kas mazulim ir jāmāk divos, četros, sešos mēnešos. Algoritma par to, ko darīt ar sievieti, ja tā nav tava paciente, tavā praksē reģistrēta, – tāda mums nav."

Lai arī vizītēs būtu ieteicams veikt pacienta veselības aprūpes – depresijas testu, to ne vienmēr darot. Taču darīt būtu ļoti svarīgi. Kā skaidroja Veselības ministrijā, ģimenes ārstam veicot testu, kurā sieviete atbild uz tādiem jautājumiem, piemēram, cik bieži viņai pēdējo divu nedēļu laikā bijušas grūtības koncentrēties, lasot avīzi vai skatoties televīziju, cik bieži sajutusi pārlieku nervozumu, vai domājusi par sev pāri nodarīšanu un citiem – var nonākt pie diagnozes.

Un, ja ir diagnoze – tad arī valsts apmaksāts psihologs, psihiatrs būšot. Galvenais ir kādam to pamanīt.

Ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka norādīja: "Es teiktu, ka tas, kā šobrīd trūkst, – trūkst šīs sadarbības ar pašvaldībām. Jo ne jau visos gadījumos šai mammai būs ģimene, mēdz būt arī vientuļās māmiņas. Mēdz arī būt, ka otra puse nav Latvijā. Lai nāk šis sociālais darbinieks vai kāds cits, kas uzrauga un par šo veselības stāvokli informē ģimenes ārstu."

Rīgas Stradiņa universitātē uzsvēra – būtiski pārņemt labo pasaules praksi un lielākus akcentus likt uz mentālās veselības jautājumiem arī vizītēs pie ginekologa, arī sarunās ar vecmāti. Psihiatrs – konsultants, kaut vai attālināti būtu labais piemērs. Veselības ministrijā min, ka milzīgs ir šo speciālistu trūkums, tādēļ pašlaik pirmkārt palīdz tām māmiņām, kas dažādu iemeslu dēļ nonāk valsts redzeslokā.

KONTEKSTS:

Jautājumi par pēcdzemdību depresiju kļuva aktuāli pēc Annas Jansones pazušanas, kas novembra pirmajā nedēļā pazuda ar dažus mēnešu vecu zīdaini. 2. novembrī meža masīvā Jelgavas novadā, Valgundes pagastā policijas darbinieki atrada nomas automašīnu "Toyota Corolla", kuras salonā pazudušais zīdainis atradās miris.

Tikmēr sievietes meklēšana turpinās. Mirušā zīdaiņa tēvs sociālajos tīklos stāstīja, ka viņa dzīvesbiedre nopietni cīnījusies ar pēcdzemdību depresiju,