LĀB skaidroja, ka akcijas mērķis ir apkopot informāciju un pieredzes stāstus tieši par tām situācijām, kad sapratne un atbalsts devis pozitīvu rezultātu pacientu un medicīnas personāla komunikācijā un tālākajā veselības aprūpes procesā.
Akcijas "Saprast un atbalstīt" laikā LĀB aicina iedzīvotājus un medicīnas darbiniekus anonīmi dalīties ar saviem stāstiem par pozitīvo un, iespējams, ne tik pozitīvo pieredzi veselības aprūpes procesa komunikācijā interneta vietnē www.saprastunatbalstit.lv.
Iegūtā informācija tiks apkopota un analizēta, lai vēlāk izdarītu secinājumus par šīm pieredzēm, tādā veidā iegūstot precīzākas vadlīnijas nepieciešamiem uzlabojumiem abu pušu komunikācijā. Informāciju arī novirzīs tālāk uz konkrētām ārstniecības iestādēm.
LĀB norādīja, ka veselības aprūpes jomā arvien biežāk saskaramies ar dažāda veida domstarpībām un sapratnes trūkumu. Bieži vien ārsti nemeklē veselības stāvokļa pasliktināšanās cēloni, bet cenšas ārstēt sekas. Tāpat bieži pacientiem nav pietiekamas zināšanās anatomijā, veselības pratībā, lai varētu izprast savu ķermeni, sajūtas un jēgpilni sagatavoties ārsta vizītei un izskaidrot problēmu. Pacienti bieži līdz galam neuzticas mediķiem un nereti neievēro ārsta norādījumus, lai uzlabotu savu veselības stāvokli.
No vienas puses, Medicīnas personāla pārslodze un laika trūkums, un , no otras puses, pacientu neizpratne un iztrūkstošās zināšanas par veselības pratību, kā arī neuzticēšanās ārsta viedoklim, neveicina pozitīvus apstākļus veselības aprūpes procesā, secināja LĀB.
Biedrības prezidente Ilze Aizsilniece skaidroja: "Mēs redzam, ka abām pusēm nepieciešams atbalsts, kā arī skaidrojošais darbs un informācija, lai sadarbība uzlabotos, lai nerastos konflikta, šaubu un neizpratnes situācijas, kas īpaši spilgtas ir smago saslimšanu un reanimācijas nodaļās. Izglītojošais un skaidrojošais darbs par veselības pratību būtu jānodrošina jau skolās. Jo labāk pacienti būs izglītoti veselības pratībā, jo saprotošāka būs saruna ar ārstu un labāka sadarbība veselības uzlabošanā."
Kā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Aizsilniece, noguris cilvēks var vairāk pieļaut kļūdas, viņam nepatīk ne ar vienu runāt, jo viņš ir noguris.
Viņa uzsvēra, ka šīs akcijas aicinājums ir domāts visiem – gan pacientiem, gan mediķiem, jo ārstniecības process nav tikai medikamentu nozīmēšana vai operācijas veikšana, bet gan sadarbība, jo galvenais ārstniecības procesā ir pacients.
"Jebkurš mediķis ir tikai padomdevējs, tāpēc ir jāsaprot, ko nozīmē sērošana un sērošanas process. Ja cilvēks uzzina, ka viņam ir nopietna slimība, viņš sākumā mēģina noliegt, bet pēc tam viņš dusmojas uz tiem, kas viņam to ir pateikuši. Mēs kā mediķi nedrīkstam to uztvert personīgi, mums ir jāsaprot katra cilvēka emocionālā situācija," viņa sacīja.
LĀB prezidente mudināja dalīties arī ar labajiem piemēriem, jo parasti dzirdam par kritisko un slikto, bet, viņasprāt, cilvēki labāk mācās no labajiem piemēriem. Kā piemēru tam, ko LĀB vēlētos apkopot, viņa minēja gadījumus, kad kāds medicīnas darbinieks izmisuma un neticības brīdī atbalstījis, devis cerību un virzību, kā rīkoties tālāk un nenolaist rokas.
