Covid-19 nav vienīgais cēlonis
Hroniskā noguruma sindroms bieži vien tiek saistīts ar Covid-19 pārslimošanu.
"To raksturo ātrs nogurums pēc slodzes, akūtai gripai līdzīgu simptomu, sāpju pastiprināšanās pēc nelielas piepūles, nespēks pēc piepūles, kas var rasties uzreiz pēc aktivitātes vai pēc pāris stundām, un ļoti ilgstošs atveseļošanās periods, kas var ilgt pat vairākus mēnešus, un tagad jau pierādīts – pat gadus," norādīja Puksts.
Vienlaikus hroniskā noguruma sindroms var parādīties ne tikai pēc Covid-19 pārslimošanas, bet arī pēc citām slimībām un vīrusiem, tostarp arī pēc gripas, kā arī pēc ilgstošas fiziskas un emocionālas spriedzes, norādīja Aizsilniece.
Tam var nākt līdzi vesela simptomu buķete – nogurums, bezmiegs, nemiers, tahikardija, depresija, kuņģa zarnu trakta traucējumi, paaugstināta emocionalitāte. Vienlaikus neviens no simptomiem nav unikāls, tāpēc šo saslimšanu diagnosticēt ir sarežģīti.
"Hroniskā noguruma sindroms ir pēdējais, ko uzstādām kā diagnozi. (..) Par šo saslimšanu nav viegli pateikt – jā, tas ir hroniskā noguruma sindroms," atzina Aizsilniece.
Būtisks rādītājs – D vitamīns
Vienlaikus Aizsilniece vērtēja, ka pēdējā laikā vērojams hroniskā noguruma sindroma izplatības pieaugums sabiedrībā. Līdz ar to attīstās arī tā diagnostika.
"Bieži vien viegls hroniskā noguruma sindroms var attīstīties akūtas saslimšanas rezultātā, bet tā var būt arī ilgstoša emocionāla un fiziska spriedze. Arī nepietiekams uzturs, nepietiekama atrašanās ārā, vitamīnu trūkums. Vistipiskākais vitamīna trūkums, kas rada hroniskā noguruma sindromu, ir vitamīns D, par ko ir ļoti daudz pētījumu," norādīja Aizsilniece.
Ja hroniskā noguruma simptomi attīstās, piemēram, no rīta ir grūti piecelties, bet vakarā grūti aizmigt, ir izteikta miegainība, bet tajā pašā laikā arī trauksmainība, sākas biežāka slimošana, ir svarīgi veikt analīzes, lai noskaidrotu vitamīna D līmeni asinīs.
"Diemžēl cilvēkiem, kuriem ir nepareizs uzturs un nenotiek vitamīnu uzsūkšanās, neskatoties uz to, ka vitamīns D tiek lietots, tas var būt nepietiekams organismā un var būt šie te vitamīna D deficīta simptomi," uzsvēra Aizsilniece.
Dzīvesprieku ietekmē zarnu veselība
Vēl viens rādītājs asins analīzēs, kas var norādīt uz hroniskā noguruma sindromu, ir tumora nekrozes faktors, kas ir viens no iekaisuma rādītājiem.
"Tā ir analīze, ko mēs ne tik bieži skatāmies, bet ir vairāki pētījumi, kuri saka, ka hroniska noguruma gadījumā šis tumora nekrozes faktors ir paaugstināts, kas liecina, ka hroniskā noguruma sindroms ir saistīts ar lēnu iekaisuma procesu organismā," norādīja Aizsilniece.
Tāpat nedrīkst aizmirst par kuņģa zarnu traktu – ja tievajā zarnā izveidojies iekaisums, un aizkuņģa dziedzeris strādā nepietiekami, tad arī serotonīns vairs neizstrādājas pietiekamā daudzumā.
"Serotonīns ir mūsu prieka hormons, un lielākā tā daļa izstrādājas nevis centrālajā nervu sistēmā un smadzenēs, bet tieši zarnās.
Tās ir pirmais vairogs un apmācītājs mūsu imūnajai sistēmai, asinsradei. Viss, kas nonāk zarnās, pamazām aiziet uz mūsu asinsriti. No tievajām zarnām nāk vielas, kas ir vajadzīgas mūsu organismam, lai tas varētu atjaunot šūnas un turpināt dzīvot," skaidroja Aizsilniece.
Jāpārskata ikdienas režīms
Ja ir izteikti hroniskā noguruma simptomi, apstiprinājumu šai saslimšanai var meklēt, runājot par to ar savu ģimenes ārstu un veicot iepriekš minētās analīzes, taču vienkāršākais risinājums mēdz būt savas ikdienas un dzīves ritma pārskatīšana.
"Viens no cēloņiem hroniskā noguruma sindromam, kas veidojas emocionālas un fiziskas spriedzes dēļ, ir miegs. Miegs ir labākais dakteris. Tas ir sens teiciens, bet tam ir arī pamats, jo mūsu miega hormons melatonīns ir arī brīnišķīgs pretiekaisuma līdzeklis. Faktiski, ja mēs izguļamies pietiekamā daudzumā, mūsu organismā guļot mēs tiekam ārstēti pēc būtības," norādīja Aizsilniece.
Viņa uzsvēra, ka hroniskā noguruma sindromu nav iespējams pārvarēt tikai ar zāļu lietošanu vai kaut kā viena ieviešanu ikdienā.
"Veselības atgūšana ir nopietns darbs.
Ja ir šis hroniskā noguruma sindroms, tad ir svarīgi izprast to, kas ir tās metodes, kas man vislabāk palīdz, vai tā ir vingrošana, vai psihoterapija. Ja ir hroniskā noguruma sindroms, galvenais ir nemest plinti krūmos, ir jāmēģina saprast, kas man pasliktina, bet kas uzlabo situāciju, kāds ir mans dienas režīms, ko es varu sakārtot. Protams, ka tās būs arī tabletes, bet ir jāatrod pareizākais ceļš, jo vienam palīdzēs viena metode, bet otram otra," skaidroja Aizsilniece.
