Tas, kādus bērns piedzīvos savu pirmo dzīves gadu svētkus, lielā mērā veidos arī viņa gaidas gadu no gada, domājot par šo maģisko laiku. Mazi bērni ir gudri bērni. Īstums un tuvums kombinācijā ar rotaļīgumu ir viena no labākajām izvēlēm, kā svētkus no mītiskiem nostāstiem pārradīt tematiskā pieredzē. Tieši darīt kopā tematiskas lietas ir izvēle, cenšoties nepārtērēt laiku patērnieciskās pasaules bezgalīgajam uzbrukumam īpaši pirmssvētku periodos.
Pirmsskolas vecuma bērni daudz vairāk novērtēs ne jau kārtējo rotaļlietu krāšņos dāvanu saiņos (pieredze liecina, ka pirmajos dzīves gados aizraujošāks par dāvanu tik un tā ir tās iesaiņojums), bet darbošanos kopā. Priekšlikumi, kas sarindojušies tālāk, ir veids, kā iesaistīt mazo cilvēku svētku noskaņās, ļaujot darīt un atklāt pašam.
Taču svarīgākā “sastāvdaļa” visām aktivitātēm bez kuras neiztikt ir līdzdalība – darīt kopā.
- Lai smaržo apelsīnezis! Izejvielas: apelsīns, krustnagliņas un mazas, čaklas rokas. Rezultātā: smaržīgs Ziemassvētku dekors ar sīkās motorikas trenēšanu mazajiem pirkstiņiem.
- Uztaisiet sniegputeni brīnumburciņā. Tukša ievārījumburciņa ar iekšā ielīmētu ziemeļbriedi vai pašgatavotu vates vai filca sniegavīru var pārtapt par mazu brīnumu uz brokastu galda. Apzinoties šādu dekoru īslaicīgumu, tā vietā, lai to iegādātos, var mēģināt izgatavot to pašiem. Tīmeklis vēsta, ka tam par pamatu var labi kalpot rupjā maluma sāls vai sodas un matu kondicioniera maisījums, kam var pievienot smalki sagrieztu foliju vai tam līdzīgu dāvanu saiņošanas papīru.
- Ziemas bibliotēkas plaukts. Ir grāmatas, kuras aizraujošas kļūst vien tad, kad arī aiz loga ainava līdzinās grāmatas ilustrācijām. Un tad ir īstais laiks ņemt rokā, piemēram, Margaritas Stārastes “Ziemas pasaku” par piparkūku vīriņu kraukšķīti vai Jura Zvirgzdiņa “Ziemas pasaku” ar smalkajām ilustratores Anitas Paegles ilustrācijām.
- Ieaiciniet pagalmā putnus. Par ikdienas izzinošo pētnieka pienākumu var kļūt vietējā putnu barotava, ja tāda ir izgatavota un tiek regulāri piepildīta ar barību (turklāt, ja esat reiz sākuši barot spārnotos draugus, vēlams to darīt regulāri). To var izgatavot kopā pat no izdzertas piena pakas, bet prieks par ciemiņiem, kas tur mielosies, var tikt paildzināts putnu cenšoties atpazīt kādā putnu noteicējā vai pēcāk pat kādu zilzīlīti vai zvirbuli pārvērst abstraktā akvarelī.
- Izziniet egles dzīves gājumu. Kā “piedzimst” egle? Cik gara tā izaug? Kas dzīvo tās azotē? Ko var iesākt ar tās skujām? Kas notiek ar egli pēc tās nociršanas? Kāpēc skujas ir zaļas? Šie un citi jautājumi var patikt mazajiem dabasmīļiem: novērots, ka jau trīs gadu vecumā bērniem patīk procesus skaidrojoši attēli un stāsti. Tā egles stāsts arī var pārtapt procesā, kad arī vecāki var uzzināt jaunas lietas.
- Noskatieties ziemas multenīti. Kopā! “Sniega karaliene” vai “Riekstkodis”? Klasiskas, emocionāli izteiksmīgas multenītes, turklāt, ja skatās tās kopā ar vecākiem, būs tematisks piedzīvojums mazajiem. Ja vēl dod priekšroku senākām versijām šiem stāstiem animācijas formā, tas paver plašāk arī multeņu vēstures aizkulises.
- Atveriet vasaras herbārija krājumus un dodiet tiem otru dzīvi. Apsveikuma kartītēs vecvecākiem vai miniatūrās kolāžās. Ja vasarā augu presē vai turpat starp grāmatu lappusēm nonākuši kādi augi vai rudens krāšņās lapas, tumšie ziemas vakari ir labs laiks, lai pētītu ievākto.
- Dariniet vārdus piparkūku mīklā. Mudinot mazos apgūt burtiņus vai ciparus, piparkūku mīkla var būt labs pamats. Burti, kas izgriezti no mīklas vai burti, kas iespiesti mīklā piparkūku sirdīs vai zvaizgnēs. Pēc cepeškrāsns mutes atvēršanas, katrs var meklēt un censties atpazīt savējos.
- Filca zvēri piparkūku formās. Ja virtuves atvilktnē iemājojušas piparkūku formiņas zvēru veidolā, tad mīklas vietā tās var pildīt ar filcu dažādās krāsās, pārliet ar ziepjūdeni un uzticēt mazajiem atbildīgu darbu ar koka dakšiņu presējot materiālu, līdz top stingrāks zvēriņš. Rezultāts te ir krietni mazsvarīgāks par procesu: plucināt, liet un bakstīt. Ja izdodas, zvēriņš var pārtapt par pašdarinātu svētku dekoru.
- Uzšujiet eglei bumbas. Turpinot pašdarinātu rotājumu vai dāvaniņu idejas, zaļa filca eglītei, kas ar maziem pirkstiņiem izgriezta no materiāla, drosmīgākie un pacietīgākie bērni var paši izvēlēties bumbas no rezerves pogu kastītes, piešujot tās paši. Lepnums par uzticēto aso adatu ir milzīgs – tikpat milzīgs, cik piešūt pogu pašam un vecāku virsuzraudzībā pārliecināties par adatas dabu.
- Dodieties pēc egles nevis uz tirgu, bet uz mežu. Sekojiet principam “neglīte”: izglābiet to eglīti, kura ieaugusi ne tajā drošākajā vietā un kura agri vai vēlu zaudētu savu zaļo “dzīvību” tik un tā. Piemēram, eglīti, kas izspraukusies zem elektrības vadiem.
- Atstājiet ēdamdāvanas meža zvēriem. Ja eglīti mājās nenesat, varat to izvēlēties mežā un nosaukt par savējo. Un katru gadu visiem kopā doties turp. Turklāt ne jau ar eglītes rotājumiem un pat ne ar saitītēs iesietiem burkāniem, bet ar cienastu meža iemītniekiem. Vislabāk to atstāt turpat egles pakājē, jo striķīši nebūs tas garšīgākais un veselīgākais meža dzīvnieku gremošanas sistēmā, ja rotājumus izlems apēst kāds briedis.
- Ziemeļpols ledusskapī. Ziemas ekspedīcijām, ja aiz loga nav sniegs, var izmantot arī virtuvi. Ledusskapī var salikt ar ūdeni pildītas formiņas: kaut vai no smilšukastes vai no omītes dāvātajiem šokolādes zvēriņiem pārpalikušo pamatnīti. Var piepildīt bļodu ar ūdeni un gaidīt pirmo ledus kārtiņu, ko sabrucināt, pāri soļojot rotaļu ziemeļbriedim, tā skaidrojot arī norises dabā par ledus veidošanos.
Un vēl simts citas lietas, ja vien ir iedvesma un vieta ledusskapī vai vecāku sirdī.
Zaļais padoms!
Lai neiekļūtu pirmssvētku iepirkšanās drudzī, pārpildītās autostāvvietās vai saērcinātās rindās pie kasēm, ieteicams vispirms caurlūkot savus krājumus mājās, lai saprastu, kas un kā var piedzīvot otro elpu. Īpaši, ja domājam par rotājumiem, dāvanām vai iesaiņojumu, iedvesma ir visur, ja vien ir laiks radīt pašiem., turklāt ietaupot un nepiesārņojot.
