“Radošā domāšana, ideju meklēšana, sadarbības prasmes, spēja uzņemties atbildību un organizēt. Šīs visas prasmes noteikti ir arī sākumskolā veidojamas un noteikti tās uzņēmējam ir būtiskas,” norādīja Slava.
Mācību uzņēmumu izveidošana skolā ir brīnišķīga iespēja pamēģināt, kā ir būt par uzņēmēju, un saprast, vai bērnu vai jaunieti vispār uzņēmējdarbība interesē un patīk.
“Skolēniem es vienmēr saku - izciet labāk šeit savu pirmo neveiksmi. Aizej uz pirmo tirdziņu un tev neviens neko nenopērk. Traģēdija? Nē, tā nav traģēdija. Tev ir iespēja domāt, ko mainīt, vai produkts ir pietiekami labs, vai es to labi iesaiņoju, vai krāsas bija labas, vai es labi reklamēju, kā es runāju ar pircēju. Izdara secinājumus un iet uz nākamo tirdziņu,” norādīja Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolotāja Inta Jorniņa.
Tieši skolotāji palīdz rast atbildes uz šiem jautājumiem. Lieliski, ja arī vecāki iesaistās un atbalsta savas atvases. To, ka skolēnu mācību uzņēmumi dod lielisku pieredzi dzīvei, apliecina ar Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijas pieredze.
“Garāžā sāka ražot koka tauriņus. Pēc tam viens no puišiem nodibināja Jelgavā kebabnīcu. Viens no Jelgavas novada lielākajiem ķiploku audzētājiem kādreiz sāka ar savu mācību uzņēmumu,” sacīja skolotāja Jorniņa.
Eksperti arī norādīja, nav jāsatraucas, ja pirmie soļi uzņēmējdarbībā izrādās neveiksmīgi. Nereti nākamais uzņēmumus ir daudz veiksmīgāks par pirmo. Pat, ja skolas laikā bērns saprot, ka nevēlas kļūt par uzņēmēju, iegūtās zināšanas tāpat dzīvē būs ļoti noderīgas.
“Ar uzņēmēja spējām apveltīti, profesionāli un uzņēmuma izaugsmē ieinteresēti darbinieki arī ir vērtība,” uzsvēra Latvijas Bankas Finanšu pratības projektu vadītāja Slava.
