Nesen Tiesībsarga birojs aicināja to informēt par lietām, kas skolnieku un bērnudārzu audzēkņu vecākiem ir jāpērk bērnu obligātā izglītības satura apgūšanai. Tomēr tas nav jaunums – pirms vairāk nekā desmit gadiem likumdevējs normatīvajos aktos veica precizējumus, kas un kam būtu jāiegādājas.
"Un mums jau arī šķita, ka būtībā šis jautājums bija atrisināts. Tā tas, visticamāk, kādu laiku arī bija. Un mēs daudzus gadus nesaņēmām tādas būtiskas sūdzības," norādīja tiesībsarga Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Tomēr līdz ar aicinājumu un sabiedrisko mediju iesaisti nedēļas laikā tiesībsargs saņēmis jau vairāk nekā 700 sūdzību par šādas prakses esamību gandrīz visos Latvijas novados. Turklāt ne tikai no vecākiem, bet arī no pedagogiem.
"Mēs saņemam arī tādus nedaudz aizvainotu un saērcinātu pedagogu ierakstus – vai tad tas viss būtu man jāpērk? Nē, arī pedagogam nav jāpērk bērnam izglītības vajadzībām.
Ja skola to nesagādā un nav jāgādā vecākam, tas nenozīmē, ka tas tagad ir tāpēc [jāpērk] pedagogam vai skolotājam," norādīja Siliņa.
Tiesībsarga mājaslapā pieejama atjaunota informācija ar lietu sarakstu, kuras skolām obligāti jānodrošina. Iedzīvotāji ir aicināti birojam sūtīt ziņas par iespējamiem pārkāpumiem līdz 19. jūlijam.
KONTEKSTS:
2013. gada 7. augustā stājās spēkā tiesībsarga ierosinātie grozījumi Izglītības likumā, kas regulē mācību līdzekļu finansēšanas jautājumu.
Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām tiek finansēta mācību literatūra, metodiskie līdzekļi, papildu literatūra un digitālie mācību līdzekļi un resursi.
No pašvaldības budžeta tās padotībā esošām izglītības iestādēm tiek finansēta papildu literatūra, uzskates līdzekļi, didaktiskās spēles, digitālie mācību līdzekļi un resursi, izdales materiāli, mācību tehniskie līdzekļi, mācību materiāli, kā arī iekārtas un aprīkojums.
Vecāku pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt kancelejas piederumus, apģērbu un apavus, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas) obligātā satura apguvei nepieciešamo specifisko apģērbu, apavus un higiēnas piederumus, materiālus, kurus, izmantojot mācību procesā, skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.
