Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" par šo tēmu diskutē fonda "Mammamammai.eu" dibinātāja, iniciatīvas par papildu atbalstu jaunajiem vecākiem autore Jekaterina Zilpauša, ģimenes ārste, Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure, Rīgas Dzemdību nama galvenā vecmāte, Latvijas Vecmāšu asociācijas valdes locekle Vija Bathena-Krastiņa un Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatre Linda Rubene.
Šo raidījumu iniciējusi kādas jaunās māmiņas pieredze. Mamma Baiba Guļajevska stāsta notikumus, kas skāruši viņas meitu – janvārī meitai piedzima otrs bērniņš, dienas pēc dzemdībām paiet ar stiprām zālēm galvassāpju dēļ, bērnu nevar barot. Izraksta piektdien no slimnīcas, ārsts iesaka palikt mājās. Piektdienas naktī meitai sākas panikas lēkmes – liekas, ka smok, ka ir slikta mamma utt., izsauc ātro palīdzību. Mediķi novērtē veselības stāvokli, neko neatrod un dodas prom. No rīta meita atgriežas ginekoloģijas nodaļā, viņai dod pretsāpju zāles, bet neviens nejautā, kā meita jūtas emocionāli. Pirmdienas rītā meita var atgriezties mājās, viss beidzies labi. Guļajevska par to runā, jo vēlas sakārtot psiholoģisko un emocionālo atbalstu jaunajām mammām pēc dzemdībām.
Bathena-Krastiņa pauž, ka ir patiesi žēl, ka 21. gadsimtā ir jāuzklausa šādi stāsti.
Tam piekrīt arī Nicmane-Aišpure, sakot, ka skumīgi, ka kas tāds cilvēkiem Latvijā jāpiedzīvo. Ārste atgādina, ka
ir ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, viņi darbojas arī sasaistē ar neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Pēcdzemdību periodā visbiežāk sastopamas skumjas, kas skar ap 80% jauno māmiņu, šajā situācijā pietiek ar apkārtējo atbalstu un savām vajadzībām, šādiem traucējumiem vajadzētu stabilizēties divu nedēļu laikā.
Sarežģītāka ir pēcdzemdību depresija, kas skar 15% jauno māmiņu, tai jāpievērš uzmanība. Analizējot konkrēto stāstu, redzams, ka nebija saņemta gaidītā palīdzība un bija emocionālā atbalsta trūkums, kas skar psihiatrijas jomu, pauda Rubene.
Bathena-Krastiņa akcentēja, ka sabiedrībā ne vienmēr ir pieejama informācija par palīdzības iespējām šādās situācijās.
Uz jautājumu – vai labs ģimenes ārsts savu pacienti būs informējis par palīdzības iespējām, Nicmane-Aišpure atbild, ka tam ir saistība ar paaugstināta riska pacientiem, ar kuriem ģimenes ārstam ir jārunā.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti 10 tūkstoši parakstu fonda "Mammamammai.eu" dibinātājas, iniciatīvas par papildu atbalstu jaunajiem vecākiem autores Jekaterinas Zilpaušas prasību sievietēm nodrošināt atbalstu grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā.
Nicmane-Aišpure pauda, ka mums ir daudz grūtnieču nepilngadīgā vecumā, pēc uzaugšanas institūcijās un citas smagas situācijas.
"Esam sapratuši, ka mums ir maz rīku, kā palīdzēt šādās situācijās."
Ir iniciatīva no valsts puses, ka pēcdzemdību palīdzība jāsaņem 10 dienu laikā. Vairākus gadus ir izstrādāti algoritmi, kas ir ceļš un soļi, kā saņemt nepieciešamo palīdzību. "Uz papīra" šīs vadlīnijas ir, bet realitātē ne vienmēr tas ir praktiski iespējams situācijās, kad jaunā māmiņa saskaras ar dažādiem šķēršļiem, kas liedz to realizēt dzīvē, skaidro Rubene.
