Pirmsskolas vecumā bērnam raksturīga strauja atmiņas spēju attīstība, pauž psihologs Edmunds Vanags. Tomēr, beidzot bērnudārzu un vasarā to vairs neapmeklējot, bērns pa vasaras brīvlaiku kaut ko no pirmsskolā apgūtā var aizmirst – ko un cik daudz atkarīgs no tā, ko ģimenē ar šīm iegūtajām zināšanām dara. "Vecākiem būtu ieteicams reizi pa reizei arī vasaras brīvlaikā šo to bērnam pamācīt, ļaut patrenēties lasīšanā, rakstīšanā, vienkāršos matemātikas aprēķinos," atklāj psihologs.
Edmunds Vanags norāda, ka vecāki nav pedagogi, tāpēc no viņiem nevar sagaidīt, ka viņi par tādiem top. Taču tas, ko vecāki var darīt, lai bērnudārzā iegūtās iemaņas nezustu, ir rotaļāties, spēlēties ar bērniem.
"Ir ļoti daudz dažādu rotaļu un spēļu, ar kuru palīdzību var gan apgūt, gan nostiprināt aritmētiku, ciparus, burtus, lasīšanu, rakstīšanu, runāšanu utt. Sākot no dažādām "Monopola" tipa spēlēm, "Riču-raču" vai "Cirka". Jebkura galda spēle ietver sevī nepieciešamību lietot, piemēram, metamos kauliņus, kur ir cipari, vai spēles, kur jāskaita gājieni vai kaut kas jāatņem. Tāpat arī spēles parasti ir saistītas arī ar runāšanu, ar valodu, ar vārdiem, ar minēšanu," pauž psihologs.
Bērnistabā ir iespēja mācīties spēlējoties – dažādas spēles, izdrukājami uzdevumi, video un audio. Liels materiālu klāsts lasīšanas un rēķināšanas apguvei.
Vasarā – miega, ēšanas režīma sakārtošana
Plānojot bērna dienu vasarā, jāsāk ar miega režīma sakārtošanu, atklāj Edmunds Vanags. "Visbūtiskākais faktors, kas nosaka, vai nākamajā dienā bērna kognitīvās spējas, tajā skaitā atmiņa, labi strādās, ir iepriekšējās nakts miegs.
Nekādi treniņi, pulciņi, atmiņu spēles, tas viss ir nieks, salīdzinot ar to, ko nozīmē miegs gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Tāpēc ar to ir jāsāk – jāsaprot, cikos bērnam ir jāiet gulēt, cikos viņam ir jāceļas un kā organizēt visas lietas, kas ir pirms miega," norāda psihologs.
Miega režīma noregulēšana parasti prasa ilgu laiku, to darot, jāņem vērā arī tas, ka bērnam svarīga ir sagatavošanās miegam, bērns par gulētiešanu ir jābrīdina laicīgi, rituāls pirms miega nedrīkst būt trauksmains, jo tikko atrauts no multfilmām vai spēlēm, tikko paēdis bērns ilgi nebūs spējīgs iemigt. "Jāatceras, ka bērniem normāls miega ilgums ir, sākot no astoņām stundām, kas jau palīdz formēt dienas režīma rāmi, cikos ir jāiet gulēt," pauž Edmunds Vanags.
"Radošās vai intelektuālās aktivitātes vairāk jāplāno rīta pusē, priekšpusdienā, mazāk vakarpusē, jo pētījumi pierāda, ka mēs vislabāk iemācāmies un apgūstam jaunas lietas pirmajā dienas pusē, kas ir saistīts ar mūsu organisma iekšējo procesu īpatnībām,"
norāda psihologs.
Tas, vai bērnam vasarā jāguļ diendusa, atkarīgs no paša bērna. "Ja bērns mierīgi var nodzīvoties līdz vakaram bez miegošanās un izteiktas kašķēšanās, tad viņam diendusa nav nepieciešama," skaidro psihologs.
Būtiski vasarā ir sakārtot arī bērna ēšanas režīmu. "Tas ir jautājums man kā vecākam, vai es varu parūpēties par to, lai arī brīvlaikā bērnam ir siltas pusdienas, kārtīgas brokastis, launags un vakariņas," norāda Edmunds Vanags. Vēlams arī, ka ēdienreizes tiek plānotas vienos un tajos pašos laikos, jādomā par to, lai bērns nenašķējas visu dienu.
Sākot skolas gaitas, svarīga lasītprasme
Rīgas 64. vidusskolas sākumskolas skolotāja Inese Strauta norāda, ka,
Taču pirmajā klasē pedagogam bieži vien jāveic duāls darbs, jo jāmāca bērni, kuri vēl vispār nelasa, stāsta skolotāja. Ietekmējošie faktori tam ir dažādi – gan mācīšanās traucējumi, kas mūsdienās ir bieži sastopami, hiperaktivitāte, vai arī bērns vienkārši nespēj tik ātrā tempā apgūt to, ko sagaida standarti.lai bērns spētu veiksmīgi iekļauties mācību procesā, svarīga ir lasītprasme, jo uz tās viss balstās.
"Ja klasē no 30 bērniem 10 vai 15, vai pat 20 nelasa, tad fiziski vienam skolotājam visiem veicināt lasītprasmi ir principā neiespējami bez vecāku iesaistes, tāpēc milzīgu lomu spēlē sadarbība ar vecākiem. Un tas būtu pirmais, kas pirmsskolā skolotājiem būtu jāizdara – jāpanāk perfekta sadarbība ar vecākiem, jo arī pirmsskolas pedagogs nevar viens pats 25 bērniem veicināt lasītprasmi," skaidro pedagoģe.
"Neviens pedagogs nevar iemācīt bērnam lasīt, mēs varam veicināt šo procesu, jo katram tas notiek individuāli,"
uzsver Inese Strauta.
Lai bērnam veicinātu lasītprasmi, vecākiem talkā var nākt spēles, kurās, piemēram, ejot pastaigā ar bērnu vai braucot ar auto, tiek pievērsta uzmanība tuvākajai apkārtnei, uzrakstiem, izkārtnēm, vaicājot bērnam, kas uz tām rakstīts. Tāpat viens no labākajiem veidiem, kā bērnam radīt interesi par grāmatām, ir bibliotēkas apmeklējums, stāsta skolotāja.
Vienlaikus vecākiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, nekādā gadījumā nedrīkst spiest lasīt, īpaši pašā sākumā, kad bērnam interese par grāmatām ir tikko veidojusies, jo jebkuram bērnam sākotnēji interese par burtiem un grāmatām ir,
skaidro Inese Strauta.
"Pieaugušajam tam ir jāpieiet ar zināmu viltību, bet nekādā gadījumā nedrīkst sabojāt šo priekšstatu ar piespiešanu, ka lasīšana ir kaut kas obligāts, ja tu to nedarīsi, tu nedabūsi to un to. Protams, mūsdienu bērnam ir vajadzīgi motivējošie aspekti, un tas katram vecākam ir jāizdomā pēc viņa radošajām spējām – vai tiek taisīta, piemēram, kāda bonusu sistēma, vai ģimenes izaicinājumi – mamma un tētis arī lasa. Milzīgs spēks ir tam, ka arī mamma un tētis lasa," norāda pedagoģe.
Lasītprasmes apguvē ļoti svarīgi ir attīstīt arī prasmi klausīties, ko var uzskatīt par netiešo lasītprasmes apguves veidu.
Būtiski, ka vecāki lasa bērniem priekšā, īpaši līdz brīdim, kamēr bērns ir pilnībā apguvis lasītprasmi,
stāsta skolotāja.
Ar lasītprasmi cieši saistīta ir arī rakstītprasme, tāpēc būtiski ir veikt dažādus sīkās pirkstu muskulatūras vingrinājumus – darboties ar plastilīnu, mālu, griezt ar šķērēm, veidot aplikācijas, zīmēt, norāda pedagoģe.
Pirmsskolā ļoti svarīgi ir apgūt rakstīto burtu pareizu rakstību, mācīt tos rakstīt pareizā virzienā. Tāpat būtiski iemācīties pareizu rakstāmpiederuma satvērienu, pauž Inese Strauta.
Ja pirmsskolā iegūtās zināšanas nav pietiekamas
Edmunds Vanags norāda, ka bērnam, kuram nav labi nostiprinātas pamatprasmes, ir arvien grūtāk mācību procesā virzīties uz priekšu, un to, kas iepriekš iekavēts vairāku gadu garumā, nevar pēc tam panākt dažu mēnešu laikā. Tas prasīs tieši tikpat ilgu laiku, cik tas ir iepriekš pazaudēts, uzsver psihologs.
Viņš arī akcentē, ka svarīgi ir saprast, kāpēc bērns kaut ko nav apguvis un vai tam pamatā nav mācīšanās traucējumi. Tādēļ ir būtiski, ka skolā tiek nodrošināta iekļaujošā izglītība, pieejams speciālais pedagogs, kurš var konsultēt bērnu ar mācīšanās traucējumiem un viņam palīdzēt, piemērojot nepieciešamos atbalsta pasākumus, norāda Edmunds Vanags.
Inese Strauta pauž,
ja bērnam, uzsākot skolas gaitas, ir nepietiekamas zināšanas, var tikt iedragāta viņa pašapziņa un rasties dažādi psihosomatiski traucējumi – nervu tiki, galvas, vēdera sāpes, jo viņš jūtas nekomfortabli, nevienlīdzīgs ar pārējiem. Tāpat bērnam var rasties nevēlēšanās iet uz skolu.
