Lai mazinātu kvalificētu skolotāju trūkumu STEM priekšmetos (zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika), nodibinājums "Iespējamā misija" sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), RTU un energokompāniju "Enefit" īstenos skolotāju līderības attīstības programmu "Enefit iespējamā misija: izglābt STEM".
Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" par fizikas mācīšanas problēmām diskutē izglītības eksperte, Latvijas Universitātes padomes locekle Mārīte Seile, Cēsu Valsts ģimnāzijas astronomijas, fizikas un inženierzinātņu skolotājs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docētājs Mārcis Greiselis, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja Ludmila Belogrudova un Rīgas Valsts 2. ģimnāzija skolotājs, RTU Bērnu un jauniešu universitātes pasniedzējs Kalvis Lauberts.
Fizika ir sarežģīta, bet to var saprast, šķietami sarežģītās lietas ir skaistas, tas ir viens no maniem uzdevumiem – sniegt sarežģītās lietas saprotamā veidā, pauž Lauberts.
Vai fizika ir sarežģīta, vai eksaktās zinātnes ir sarežģītas? Atrisināt uzdevumu ir viens no baudījumiem, pauda Seile. Eksaktajās zinībās monitoringa darbos sekmīgo ar katru gadu paliek mazāk. Seile akcentēja, ka eksakto zināšanu apguvē skolā svarīga ir pēctecība – nevar saprast tēmas tālāk, ja nav saprasta iepriekšējā viela, tās ir pēctecīgas. "Nevar augt izpratnē, ja nav apgūts iepriekšējais. Nepieciešams atbalsts skolēnam savlaicīgi. Vajadzība pēc izpratnes saistīta ar motivāciju – nevar patikt tas, ar ko netiec galā. Iedot bērnam sajūtu, ka var tikt galā, tas iet roku rokā ar mums iemīļoto vārdu "motivācija"."
Belogrudova uzsvēra, ka darbs izglītības sistēmā ir maratons, ir svarīgi, ka skolotāji nepazaudē iedvesmu. Tāpat svarīgi saprast skolēnu vecumposmu, lai noturētu interesi, kas reducēsies uz skolēnu piepūli, laika veltīšanu un vēlmi studēt. "Cilvēkiem patīk darīt to, kas viņiem padodas. Ar interesi dabūt sajūtu "man izdevās", – tas ir darba rezultāts."
"Pietrūkst ne tikai fizikas skolotāju, mums trūkst daudz skolotāju. Tas ir jautājums lielākajā pasaules daļā – kā piesaistīt un noturēt skolotājus," pauda Seile. Pēc kovida viens no izdarītajiem secinājumiem pasaulē – skolotāju darba elastība strādāt no mājām nav iespējama.
Darbs skolā ir ieguldījums ne tikai skolēna, bet arī paša skolotāja nākotnē. Fizika ir labākā nozare, kura dod visplašāko risinājumu komplektu, uzskata Greiselis.
Seile, komentējot skolotāju sagatavošanu, uzsvēra, ka tad, ja īsos kursos apgūst pedagoģiju, "tur ir gan veiksmes stāsti, gan neveiksmes, tas nav pareizais ceļš. Ko darīt – lai skolotāja vispār nav klasē vai atrodam ātru aizvietotāju, tad labāk lai nav skolotāja vispār?" Latvijā pirmajos piecos darba gados no skolas aiziet 75% jauno skolotāju, šī ir daļa, kas ir šķetināma. "Daļai skolotāju bēda ir alga, bet ne tik ļoti, bet jauniem skolotājiem ir nepietiekams atbalsts skolā, darbā ar bērniem ar īpašām vajadzībām."
Valsts izglītības un satura centra Vērtēšanas un analītikas departamenta direktors Normunds Rečs informē, ka kopš pagājušā mācību gada ir ieviesta Latvijā jauna valsts pārbaudes sistēma: vidējās izglītības pakāpē ir obligāti eksāmeni matemātikā, latviešu valodā un vienā no svešvalodām un pēc izvēles divi augstākā līmeņa eksāmeni. Tiek piedāvāts arī eksāmens fizikā, bet tas nav obligāts. No 2025./26. gada ieviesīs eksāmenu fizikā optimālajā satura apgūšanas līmenī. Tagad šis pārbaudījums tiek organizēts kā monitoringa darbs, kas nav ekvivalents centralizētajiem eksāmeniem, svarīgs pats monitoringa darba fakts, lai sagatavotos obligātajam centralizētajam eksāmenam no 2025./26.gada.
Visās vidusskolās skolēni mācās fiziku, ķīmiju, bioloģiju, no 2025./26. gada būs jāizvēlas viens priekšmets no šiem, precizē Mārīte Seile.
Man gribētos dzīvot sabiedrībā, kur, paskatoties gaisā un ieraugot lidmašīnas atstātās pēdas, neveido sazvērestības teorijas, bet saprot, ka tur ir kādas fizikālas sekas. Un šī ir dabaszinātņu izglītības trūkuma parādība," skaidroja Seile.
