Pētniece no Panamas Daugavā atrod mikroplastmasas piesārņojumu

Vieszinātniece no Panamas Tehniskās universitātesDenise Delvalje (Denise Delvalle), pētot Daugavas ūdeni, konstatējusi mikroplastmasas piesārņojumu. Plastmasa atrasta niecīgu šķiedru un arī mazu granulu formā. Pētniece apliecina, ka tas gan nav nekas pārsteidzošs, jo mikroplastmasa atrodama zobupastā, kosmētikā, apģērbā un citur.

Tā ir visas pasaules aktualitāte, jo mikropiesārņojums var nākotnē ietekmēt arī cilvēka veselību. Pētnieces ieskatā valstīm būtu vairāk jāiesaistās un jāattīsta pētījumi šajā jomā.

“Daugava ir svarīga upe. Ūdenstilpne sākas Krievijā, tek caur Baltkrieviju, Latviju un ietek Baltijas jūrā. Manuprāt, tas ir svarīgs pētīšanas objekts, jo upes ceļā caur šīm apdzīvotajām vietām ir daudzas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas,” stāsta pētniece.

Zinātniece no Panamas Denise Delvalje, kas veica mikropiesārņojuma pētījumu Daugavā, Rīgas Tehniskajā universitātē viesojās apmaiņas programmā. Eksperimentā tika ņemti liela apjoma ūdens paraugi no upes tepat Rīgā, un, rūpīgi to pētot laboratorijā, konstatēts plastmasas nanodaļiņu piesārņojums.

Tās ir plastmasas daļas, kas cilvēka acij nav saskatāmas, saka zinātniece.

“Tas, ko es atradu ūdens paraugos, pamatā bija plastmasa šķiedras formā, visticamāk, tā upē nonāk drēbju mazgāšanas rezultātā mājsaimniecībās. Es nevaru izdarīt secinājumus ciparos vai noteikt mikroplastmasas piesārņojuma koncentrāciju Daugavā, jo pētījums bija kvalitatīvs, nevis kvantitatīvs,” stāsta zinātniece.

“Taču fakts, ka šis mikropiesārņojums atrodas upē, nozīmē, ka jums arī būtu jāturpina pētījumi,” uzskata zinātniece.

Viņa skaidro, ka Eiropā pamatā no plastmasas jeb polimēru veidiem patērē  polietilēnu, polipropilēnu un polivinilhlorīdu. Tā ir vispasaules aktualitāte, jo mikropiesārņojums atrodams mums visapkārt. Taču pētnieki pasaulē arvien vairāk pievēršas tā klātbūtnei ūdenī, pētot, cik daudz plastmasas tādējādi uzņem ūdens iemītnieki, ko pārtikā patērē arī cilvēks, un vai piesārņojums nonāk arī dzeramajā ūdenī.

Denise Delvalje skaidro, ka risinājumi jau ir globāli izplatīti, ar ko valstīm jāstrādā vēl vairāk, - tie ir ierobežojumi plastmasas iepakojumu patēriņā un ražošanā, kā arī atkritumu šķirošana un pārstrāde

“Tas nozīmē būt uzmanīgam arī patērētājam, jo mēs zinām, ka nākotnē šis piesārņojums radīs problēmas cilvēkam. Ir jācenšas samazināt plastmasas izmantošanu, kaut vai pērkot drēbes, izvēlēties dabīgus materiālus, tie ir tie mazie darbi, ko katrs iedzīvotājs var darīt. Savukārt valstij būtu jāmonitorē ūdens, jāvāc informācija arī par šo piesārņojumu,” saka pētniece.

“Mikroplastmasa tuvākajā nākotnē būtu jāiekļauj kā standarta parametrs, vērtējot ūdens tīrību.”

Arī Rīgas Tehniskās universitātes ķīmijas fakultātes asociētais profesors Remo Merijs-Meri iesaistījās projektā tieši mikroplastmasas identificēšanā un analizēšanā. Pētnieks papildina, ka tas bijis vērtīgi arī vietējiem zinātniekiem, jo Latvijā par šo globāli aktuālo tēmu pētniecības līmenī patlaban neīsteno projektus.

Zinātniece Denise Delvalje, atgriežoties Panamā, augustā uzsāks līdzīgu, tikai vērienīgāku projektu Panamas kanāla ūdeņos, taču paralēli cer veidot sadarbības projektus ar Latvijas jaunajiem zinātniekiem par mikroplastmasas piesārņojumu ūdenī.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti