Tas nozīmē, ka zinātnieki ir izstrādājuši veidu, kā videi draudzīgāk ražot siltumizolācijas materiālu putuplastu.
“Ja līdz šīm pārsvarā pasaulē šos izolācijas materiālus ražo no naftas ķīmijas produktiem kā izejvielām, tad mēs jau vairākus gadus strādājam ar domu putupoliuretānu iegūt no atjaunojamām izejvielām.
Latvijā tā būtu rapšu eļļa, Ziemeļvalstu reģionā tā ir tallu eļļa, kas ir celulozes rūpniecības blakusprodukts. Ja plašāk skatās pasaulē, tās ir arī sojas eļļa un saulespuķu eļļa,” stāsta Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktors Uģis Cābulis.
Veicot dažādus eksperimentus institūtā uz vietas, izveidojot kaut ko līdzīgu rūpnīcas ražotnei, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka Latvijas apstākļos putuplasta ražošanai daļu naftas produktu iespējams aizstāt ar rapšu eļļu. Rezultātā tiek iegūts tikpat kvalitatīvs un efektīvs izolācijas materiāls, kas ir konkurētspējīgs arī cenas ziņā. “Galvenais ir ekoloģiskais efekts. Produkts ir balstīts uz atjaunojamām izejvielām. Tas ir ļoti aktuāli visā Eiropas industrijā un arī zinātnes telpā. Ir kompānijas izrādījušas interesi par komercializēšanu, un mēs esam atvērti sadarbībai,” teica Cābulis.
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki izstrādājuši arī cieto putupoliuretānu, kas veidots no pārstrādātiem plastmasas produktiem. Šo materiālu var izmantot automašīnu buferu jeb bamperu ražošanā.
“Projektā tika izstrādāts automašīnas bamperis. Tika pārbaudīta arī tā triecienizturība. Tas tika izgatavots tikai no polimēriem jeb plastmasām. Šajā kastītē, kas angliski saucas “Crashbox”, pildījums ir cietais putuplasts, ārpuse ir ar nanocaurulītēm stiegrots polipropilēna materiāls,” rāda Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieks Miķelis Kirpļuks.
Latvijā izgudrotais un ražotais bamperis šobrīd rotā mazu, divvietīgu elektromobili “FIAT Nido”. Šī auto veidošanā iesaistījās speciālisti no dažādām pasaules valstīm ar mērķi izmantot inovatīvus materiālus, lai samazinātu automašīnas svaru, vienlaikus nodrošinot, ka to ir ekonomiski izdevīgi ražot.
