Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes lektors Valdis Saulespurēns sīkdatnes salīdzināja ar mazām piezīmju līmlapiņām, kas ir pielipinātas katrai lapai mūsu datorā. Apstiprinot sīkdatnes jeb angļu valodā "cookies", palīdzam mājaslapu īpašniekiem.
"Ja man pieder mājaslapa, tad man ļoti interesē, kurā sadaļā cilvēks ir ilgāku laiku pavadījis, ko lasījis, kas viņam ir paticis, no kurām sadaļām uzreiz ir izgājis ārā. Līdz ar to, tā ir svarīgākā informācija, ko ievāc šīs sīkdatnes," skaidroja "Drossinternets.lv" vadītāja Maija Katkovska.
Tomēr jārēķinās, ka līdz ar to jūsu dati tiek nodoti arī trešajām personām.
"Šīs reklāmas parasti neuzstāda lapas īpašnieks. Ir dažāda veida starpniekfirmas. Lielākā būs "Google", bet ir ļoti daudzas citas firmas, kas nodarbojas ar šo biznesu – reklāmu uzstādīšanu, uzturēšanu, visādu analīzi, statistikas savākšanu, un viņas arī ir spējīgas uzstādīt šīs sīkdatnes," norādīja Saulespurēns.
Nebrīnieties, ja, internetā sākot interesēties, piemēram, par mājdzīvniekiem, drīz vien tieši jums sociālajos tīklos sāks parādīties saturs ar kaķīšiem un sunīšiem.
Lapas īpašniekiem ir informācija par jūsu iepriekšējām darbībām šajā lapā, tāpēc viņi var attiecīgi rīkoties, rādot pielāgotu saturu.
Lielākie sīkdatņu "makšķerētāji" ir reklāmas tirgū, kur ātri noreaģē uz jūsu interesēm, un varēsiet vien nenobrīnīties, kā meklētā manta pati uzrodas acu priekšā nez no kurienes.
"Par nodošanu trešajām personām, biežāk tas nozīmē to, ka atbilstoši jūsu skatījumiem pēc tam jums tiks rādītas dažādas reklāmas. Dažādiem reklāmdevējiem tiek nodota informācija, kas tieši jūs interesēja. Ja jūs kādā internetveikalā piespiedāt uz konkrētu zābaku modeli vai meklējāt meklētājprogrammā zābakus vai kādus atslēgvārdus, tad pēc tam jūs reklāmas veidā, lietojot sociālos tīklus, to arī redzēsiet," skaidroja Katkovska.
Tāpēc, pirms apstiprināt sīkdatnes, jums tiek piedāvāta arī iespēja atteikties no tām, kuras uzskatāt par liekām informācijas saņemšanai.
Saulespurēns norādīja, ka, nospiežot "piekrītu", mēs dodam iespēju vairākiem simtiem partneru saglabāt "mazo piezīmīti" par sevi.
Pieredzējušāki datora lietotāji var mēģināt pavisam izdzēst informāciju par sevi. Taču ne jau visi ir tik zinoši lietotāji, un kurš gan arī spēj izlasīt visu to garo "palagu", ko sarakstījuši sīkdatņu piedāvātāji.
Tomēr uztraukties par savu drošību nav pamata. Starp citu, sīkdatnes jeb "cookies" darbojas jau no deviņdesmitajiem gadiem, par ko mēs pat nenojautām, un tikai pirms neilga laika Eiropas Savienībā tika ieviesta regula, kas kontrolē šo situāciju.
"Pēc Eiropas regulām mums jābūt tiesībām viņus noraidīt, es varu noraidīt visus. Mūsdienās ir atsevišķa industrija, kas nodarbojas ar šīs regulas ievērošanu, jo sodi ir lieli; šīm lapām var būt arī sodi miljonos, ja liela organizācija un firma regulāri nepilda šos noteikumus, ignorē – tad šie sodi var būt ļoti lieli. Pati par sevi sīkdatne nespēj jūsu datorā kaut ko mainīt," uzsvēra Saulespurēns.
Tomēr Katkovska ieteica: "Vajadzētu tomēr šo kustību izdarīt – ar papildus klikšķi uzspiest "skatīties" un akceptēt tikai pašas nepieciešamākās, un tad būs mazāka iespēja, ka mūsu dati, informācija aiziet kaut kur, kur tam nevajadzētu aiziet."
Vēl ir iespēja savā datorā uzlikt reklāmas bloķētājus, taču, kā noskaidroja "4. studija", ar sīkdatnēm būs vien jāsadzīvo.
